Bet vēl man ir kaut kāda jocīga atmiņa. Ir dziesmas, kuras es lāga nevaru iemācīties no galvas vai vismaz meldiņu atcerēties. Nu, labi, es esmu otrais soprāns, bet daudz kur mums patiešām ir jādzied meldiņš. Nu, lūk, to Vaska dziesmu, tad vēl to Lūcijas Garūtas "Tēvs mūsu" es vienkārši neatceros. Katru reizi dziedu kā pirmo.
Es pirmo reizi dzirdēju kā Garūta izklausās no malas - vienu gadu uz Ziemassvētkiem gatavojām viņas misi, beigās dziedājām tikai Lieldienās, likās, ka bija labi, bet kopkorī tas bija ļoti iespaidīgi, īpaši tās asās skaņas