May. 2nd, 2022 @ 10:16 am (no subject)

Sestdien savācu piecus maisus atkritumu gar taciņas, kad ved uz vietējiem dārziņiem un peldvietu, malām. Izložņāju grāvjus, diezgan kārtīgi piekusi, toties lielākā daļa taciņas tagad būs krietnu vien patīkamāka- jo nerēgosies kaut kādi nepiederoši priekšmeti. Nobrīnījos par dažām lietām - kāpēc cilvēki izmet dabā saplēstus spoguļus (atradu tādus trīs). Tad vēl ir kaut kādi cilvēki, kuriem laikam ir kaut kāda šķemba galvā, kuri pēc izdzeršanas mēdz saplēst savas alus pudeles un atstāt tās dabā. Vispār - saplēsti stikli bija visai liela daļa no manis savāktā.

Talkas, manuprāt, ir visai maz novērtētas tieši integrācijas jomā. Kamēr es tur vācu tos atkritumus, mani pasveicināja pilnīgi visi, kas gāja pa to taciņu man garām - neskatoties uz to, ka nevienu no viņiem es nepazinu. Tur bija arī krievvalodīgie, kuri, dzirdot, ka es runāju latviski, pārgāja uz latviešu valodu. Es jau vairākus gadus pieturos pie taktikas - runāju ar krieviem laipni, bet latviski. Es neziliekos, ka nesaprotu, ko viņi runā, bet atbildu tikai latviski. Un galu galā viņi parasti pāriet uz latviešu valodu un īstenībā runā visai labi.

Vēlāk mūsu ciematā lielā katlā vārīja bukstiņzupu, ko dalīja tiem, kas bija strādājuši.
About this Entry