Oct. 5th, 2020 @ 09:02 am (no subject) |
---|
Brīvdienās bijām ar mīļo aizbraukuši ciemos pie brāļa meitām. Brāļa bijusī sieva ar meitenēm tagad ir pārvākusies dzīvot pie sava jaunā drauga, tāpēc mums vajadzēja izdomāt aktivitātes ārpus mājas - sākumā bijām uz Čilli picu (par laimi - viņas negribēja iet uz Makdonaldu un ēda bērnu piedāvājuma ēdienus). Citreiz jāatceras paņemt līdzi kādu viegli novācamu galda spēli. Bet tā mēs spēlējām vārdu tulkošanas spēli. Mēs sakām vārdu, viena brāļa meita tulko to angļu valodā, bet otra - krievu. Jāteic, ka viņām ir visai kruts līmenis, jo bija grūti atrast tādus lietvārdus, ko viņas nezinātu. Citreiz laikam jāsāk dot viņām darbības vārdi, īpašības vārdi u.t.t.. :)
Pēc tam mēs iegājām zooveikaliņā, kur viņas apskatīja dzīvnieciņus un tad aizbraucām uz Pasta saliņu - bet tā kā laiks bija samērā vējains - tad samērā drīz no turienes gājām projām. Bet tā kā meitenes nu ļoti negribēja braukt mājās, tad izdomājām, ka vēl ieiesim Jelgavas vēstures un mākslas muzejā - un tā mēs tur uzkāpām tornī, no kura pavērās skats uz pilsētu (uz visām debess pusēm) un apskatījām ekspozīciju. Tā kā meitenes mācās Jelgavas skolā, tad viņām muzeja apmeklējums bija bezmaksas.
Visvairāk meitenēm patīk kvalitatīvi kopā pavadīts laiks. Un šis, manuprāt, tāds bija. Es ļoti mīlu savas mīļās meitenes. Jaunākā brāļa meitiņa ir līdzīga raksturā brāļa sievas famīlijai, bet vecākajā ir kaut kas no manas mammas līdzjūtīgās un labsirdīgās dabas - viņa ir ļoti mīļa meitene. Viņa jau no agras bērnības grib kļūt par skolotāju. Otra brāļa meita gan grib kļūt par Tik tokeri. |