Mar. 15th, 2019 @ 09:53 am (no subject) |
---|
Reiz bērnībā man ar klasesbiedriem vajadzēja uzstāties - bija kaut kāds pasākums - sākumā mēs visi kopā uzejam uz skatuves, sākot dziedāt kaut kādu Ziemassvētku dziesmu. Pēc tam ir tas priekšnesums un tad - tādā pašā veidā - noejam. Kad gājām uz skatuves, es iedomājos, ka varbūt vajadzētu sākt dziedāt to dziesmiņu, bet tad ienāca prātā - varbūt lai kāds cits sāk, kāpēc vienmēr es(jo nebija man tāds uzdevums dots - tu esi tā, kas sāks dziedāt). Bet neviens nesāka un tā nu mēs uz tās skatuves uznācām klusējot. Kad gājām nost, tad gan es sāku dziedāt, jo izdomāju, ka citādi arī tagad pārējie nedziedās. Kā es sāku, pārējie piebalsoja un viss noritēja pēc plāna. |