| Jul. 4th, 2017 @ 07:48 am (no subject) |
|---|
Tagad vārdu savienojums - reiss atcelts, pasažieri iestrēguši lidostā - man vairs nav tukša frāze, bet personīgā pieredze. Labā ziņa - pasaulē ir daudz labu cilvēku, kas ir gatavi viens otram palīdzēt un viens otru atbalstīt. Es nekad vairs pirms lidojumiem nerakstīšu īsziņu par to, ka es kāpju lidmašīnā - kad lidoju no Rīgas, lidmašīna aizkavējās par pusstundu, kad lidoju no Parīzes - vispār reisu atcēla.
Bet droši vien labi, ka tā, jo naktī pirms paredzētā lidojuma uz Rīgu man tādi murdziņi sapņos rādījās, ka vai, vai, vai... Kad es aizbraucu uz lidostu un redzēju, kā darbinieki staigā gar Air Baltic lidmašīnu, man jau tad radās sajūta, ka kaut kas nav tā, kā vajag. Bet tad mūs sāka laist iekšā tajā gaitenī, lai ietu uz iekāpšanu, bet tajā gaitenī mēs arī stāvējām kādu stundu pusotru. Vienā brīdī pateica, ka vaina esot atrasta un drīz lidojam. Bet pēc vēl kāda brīža - lika mums atgriezties lidostā un gaidīt ziņs. Tad pateica, ka reiss tiekot atcelts un norādes, kur tālāk jāiet. Par laimi, tajā mirklī satusēju ar vairākām sievietēm no Latvijas un tā nu mēs kompānija sākām turēties kopā un gaidīt rindā, lai saņemtu papīru par paredzētajiem lidojuma plāniem. Tas ilga līdz pulksten pusdiviem, diviem naktī. Pēc tam jau viss aizgāja daudzmaz normālās sliedēs. Aizveda uz viesnīcu, no rīta iedeva brokastis, atveda uz lidostu. Tad mūsu draudzīgā mazā kompānija pajuka, jo mums katrai bija iedots cits reiss. Un tā nu es laimīgi (bet diennakti vēlāk) atlidoju uz Rīgu - pa ceļam pabiju Minhenes lidostā.
Esmu šaušalīgi nogurusi. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}