Apr. 19th, 2017 @ 04:06 pm (no subject)
Šodien nav īsti laba diena. Vakar vakarā paraudāju pirms aizmigšanas. Esmu kļuvusi atkarīga no saldumiem. Tagad visu dienu hipnotizēju uz galda esošu šokolādes Geiša gabaliņu, ko kolēģe man tur uzlikusi cienastam. Bet es zinu, ka ja es to apēdīšu, tad uzklupšu virsū arī blakus stāvošajai Pūres šokolādes konfektei un varbūt pēc tam vēl izdomāšu aiziet un izdzert karsto kakao ar dubulto pienu un riekstu garšu no gaitenī esošā kafijas automāta.
Tik grūti uzvarēt sevi. Šodien jūtos dikti mazvērtīga.
Vispār - viena no manām fobijām radās literatūras stundā, kad skolotāja lasīja kaut kādu dzejoli (varbūt epifāniju?) - Nekrologs. Tur bija par cilvēku, kurš savā dzīvē neko lāga nebija izdarījis un vienīgais, kas viņu raksturoja, bija "maize, ko viņš bija apēdis". Man liekas, ka autors varētu būt Ziedonis, bet neesmu pārliecināta, jo lasījusi es to nekad neesmu, tikai vienreiz dzirdējusi.
Un man brīžiem par sevi ir sajūta, ka tas dzejolis ir par mani. Un ka es neesmu pelnījusi, ka man apkārt ir labi cilvēki, kuri pret mani labi izturas.
About this Entry
[User Picture Icon]
From:[info]iokaste
Date: April 19th, 2017 - 04:53 pm
(Permanent Link)
Man tāpat ar saldumiem. Un mammas dāvāto šokolādes zaķi samīdīju un izsviedu miskastē. Samīdīju, lai no miskastes ārā nevilktu. Bez cīņas nav uzvaras!
[User Picture Icon]
From:[info]kini
Date: April 19th, 2017 - 05:36 pm
(Permanent Link)
Es ar nevaru neēst tās šokolādes, kaut kas aizgājis pa pieskari, tā kā kādreiz bija ok un neinteresēja. Varbūt kādreiz izmēģināšu http://www.stickk.com/