Ceļotu un uz nebēdu komunicētos ar ceļā sastaptajiem cilvēkiem, paralēli apgūstot valodas un rakstot tekstus.
Mans ceļošanas stils arī tagad nav "aizbraucam organizētā tūrē, guļam viesnīcā, apskatām arhitektūru", bet tad man būtu drošības spilvens...
Tas jau tiešām var būt tikai hobijs, jo, latviski rakstot, bagāts nekļūsi, bet kaut kas ir arī jāēd. Un, ja gribi pārtikt tikai no radošā darba, lēnā garā nonāc stresā: šonedēļ jānodod cikturtūkstoš zīmes, par ko lai uzraksta, par ko lai uzraksta!!!
Rakstīt man ļoti patīk, bet ne spiestā kārtā.