eee..ok.
es vairāk tomēr domāju,ka lietu ēšana vai neēšana ir katra paša darīšana. (un pieprasīšana izēst šķīvi tikai tapēc,ka mūsu vecākiem kara laikā nebija,ko ēst....kamõn)
tas,ko es gribēju pateikt Missalisei - ka nav,ko satraukties. jo es zinu,kā cilvēki mēdz satraukties,ko nu dos,ko nu ēdīs. Mēs vai nu paņemam līdzi to,ko ēdīs,vai,absolūti neiespringstot, uz galda atrodam sev piemēroto.
jo,ja vien tas nav paša dzīvesveids vai arī nepiekopj hobiju -izvārīt zupu no cirvja -pabarot šāds viesus ir apgrūtinājums un sakarīgs viesis nekādīgi negribēs tāds būt.