Jan. 5th, 2016 @ 07:40 am (no subject)
Man ir grūti definēt savu reliģisko piederību. Vispār es ticu Dievam, drīzāk pat es viņu lūgšanās biežāk saucu par Dieviņu - kā latviešu tautasdziesmās. Oficiāli es esmu kristīta, iesvētīta un iestiprināta katole, kas vienu brīdi pat ļoti cītīgi apmeklēja baznīcu, gāja uz grēksūdzēm, nēsāja sev līdzi svētbildīti. Bet vispār es ticu reinkarnācijai, pateicoties grāmatai par Edgaru Keisiju "Reinkarnācija" un klausos Torsunova lekcijas par to, kā jādzīvo, balstoties uz vēdām. No vienas puses - baigais jūklis, no otras - pamats jau visur ir tas pats. "Ne sunīša kājām spert, ne guntiņas pagalīti", "Mīliet savu tuvāko kā sevi pašu" un Ahimsas princips (nevardarbības princips). Pazīstu vienu jauku, dzīvesgudru sievieti - kādas lauku skoliņas direktori. Mēs tur reiz spēlējām un kādā mirklī mēs ar viņu aizrunājāmies par šīm lietām un izrādījās, ka viņa kā lūgšanas mēdz dziedāt latviešu tautasdziesmas un viņai pie sienas stāv latviešu senās rakstu zīmes, jo "kaut kur jau ir jārod tas spēks".
About this Entry
From:[info]kalnietis
Date: January 5th, 2016 - 08:44 am
(Permanent Link)
To sauc par garīgumu, un garīgumam ne vienmēr ir vajadzīga reliģiskā piederība.
[User Picture Icon]
From:[info]missalise
Date: January 5th, 2016 - 12:00 pm
(Permanent Link)
Bet ja būtu konkrētāka reliģiskā piederība, varbūt vieglāk varētu atrast garīgo skolotāju. Man ir sapnis tādu atrast.
[User Picture Icon]
From:[info]di_wine
Date: January 6th, 2016 - 12:39 am
(Permanent Link)
Visur tas pats? Lasīji, kas Ķelnē notika Vecgada vakarā? Ko darīt ar tādiem maitām? Arī taču skaitās reliģiozi - musulmaņi...