| Jan. 28th, 2015 @ 11:54 am (no subject) |
|---|
Šonakt sapnī redzēju Grejas anatomijas visai dīvainu sēriju. Reizēm es pati biju Meredita, bet brīžiem visu skatījos no malas. Tātad - Meredita ar vīru un diviem bērniem un savu māti ceļoja pa Japānu. Un ceļoja viņi tādā mistiskā vilcienā, kurš izskatījās pēc atrakciju parka vilcieniņa, tikai tāds krietni vien advancētāks - viss tāds moderns un tā. Un tā māte sazin kāpēc bija ietīta viscaur ietīta baltās marlēs - kā mūmija. Brīva bija atstāta tikai mutes un deguna vieta. Un vēl sīkas spraudziņas acīm. Viņa gan arī neko nerunāja un viņu Mereditas vīrs nepieciešamības gadījumā pārnēsāja kā saini. Un tad tas vīrs ar bērniem izdomāja, ka viņi ar kaut kādu citu transportlīdzekli nokļūs pie mērķa - Scandic viesnīcas Japānā, bet visus saiņus atstās tepat - vilcienā. Bet tad Mereditai pēkšņi izspēlējās acu priekšā aina- pirmajā viņa paņem tikai savas mantas un aiziet uz viesnīcu, kur priekšā ir vīrs ar bērniem. Bet viņai ir līdzi tikai viņas pašas mantas. Un tad vīrs pārmet, kāpēc viņa nav paņēmusi līdzi arī viņējās. Tad izspēlējas otrs variants - ir stacija, kurā viņai ir jākāpj laukā, bet viņa sāk kaut kādā maisā mest viņu pamestās lietas - džemperus, segas, grāmatu. Tad konstatē, ka nevar paspēt visu tajos maisos sakrāmēt un vilciens aiziet tālāk un viņa ar šausmām saprot, ka ir Japānā un pastāstīt vai saprast, kur viņai tālāk jādodas, būs vai, vai, cik grūti. Un pēc šo ainu noskatīšanās viņa bargi saka, ka neviens nemainīs transportlīdzekli un visi atbild par savām mantām. Un Mereditas māte mūmijas tērpā piekrītoši nokrekšķinās. |
