| Nov. 14th, 2014 @ 08:26 am (no subject) |
|---|
Šonakt sapnī redzēju, ka savā darba vietā iekāpju liftā, lai aizbrauktu uz citu stāvu, bet tad izrādās, ka tas lifts brauc nevis uz augšu, bet ir tā kā sabiedriskais transports, kas ved cilvēkus kaut kur tālāk. Un tad vienā brīdī tas lifts jau pārvērtās par tādu kā vilcieniņu, kas brauc pa sliedēm. Un es braucu garām kādai vēsturiskai ēkai, kurai sienas daļa kara laikā bija daļēji sagrauta, bet tad pēc tam tas sagruvums bija atstāts, lai pa to varētu apskatīt ēkas iekšpuses ārkārtīgo skaistumu. Tā bija krāšņa jūgendstila māja, kurai iekšpusē varēja redzēt masīvas sarkankoka druvis, greznus, masīvus krēslus, sienas, pie kurām bija krāšņi, sarkani rotājumi. Un netālu pie kamīna stāvēja neliels galdiņš, uz kura bija uzlaidies krāšņs, sakrans putns, kas arī iederējās interjerā. Laikam tā bija kāda bagāta latvieša māja pagājušā gadsimta sākumā. Tad mēs devāmies arī uz pārējām divām istabām, no kurām vienā bija ekspozīcija par pirmās Latvijas laikiem - tā bija tāda tīri neko, bet tajā otrajā istabā bija atskaņotājs, no kura atskanēja Pugačovas balss, kas dziedāja kādu dziesmu par putnu. Šo dziesmu es vienmēr bija dzirdējusi ar pavisam citu tekstu, bet izrādījās, ka to oriģinālā ir dziedājusi Pugačova (vismaz manā sapnī).
Tāds frīkains sapnis. Bet nu tā pirmā istaba bija tāda - tik skaista, ka pilnīgi elpa aizrāvās. |
