| Jan. 6th, 2014 @ 01:24 pm (no subject) |
|---|
Bērnībā es lasīju daudz un visu, kas gadījās pa rokai. Nozīmīgākās grāmatas bija "Rīta stunda" - forša bērnu grāmata ar dzejolīšiem, stāstiņiem, bildītēm - tā ir grāmata, ar kuras palīdzību es vispār iemācījos lasīt. Tad pirmā grāmta, ko es izlasīju patstāvīgi, bija "Mazā raganiņa", otrā grāmata - "Pasaka par Diegabiksi". Grāmata, ko man brāļi lasīja kādreiz, bija A.Dimā tēva pasaka "Divi brāļi". Tad mums mājās uzradās dažādu tautu eposu pārstāstu grāmatas un tā par manu mīļāko grāmatu ilgā laika periodā kļuva "Zelta aunāda" - sengrieķu eposu pārstāsti īsu stāstiņu veidā. Pēc tam man ļoti patika "Sasunas Dāvids", kaut gan es ilgu laiku sazin kāpēc vienu personāžu lasīju nevis kā Ohāns Bļaurāns, bet gan kā Ohāns Burbuļbļāns.:D Tad bija Brīnumzemes pasaku sērija - visforšākā likās franču pasaku grāmata "Circenis pelnos", tai sekoja viss, ko varēju dabūt no Astrīdas Lindgrēnas, tad Dimā romāni un, protams, Žils Verns. Un tad ļoti patika tie Sprīdīša bibliotēkas izdevumi - it īpaši Hektora Malo "Bez ģimenes". Tad varētu būt, ka es jau ik pa brīdim izlasīju arī pa kādai fantastikas grāmatai - bija kādreiz tādos mazos formātiņos grāmatas ar fantastikas stāstiņiem. |
