27. - 29. jūnijs
, es, d., reinis
1. diena viss sākās ar Lielo Čakaru. pārvarējuši to 4 dvēseles devāmies ceļā. uz HESa mazliet paskatījāmies, kā saule taisās ūdenī mērcēties, mazliet paklausījāmies morisonu (no tāda vidēji liela
maģīša), vienu dvēseli atvedām atpakaļ ceļam un devāmies uz morisona kalnu, kurā lieliskākais apskates objekts bija transformatora būda. so - riekstu kalns it is! snovparka pašā augšā tika iekurts skautu ugunskurs un piekoptas skautu aktivitātes (es iztēlojos, nav bijusi tā laime, krāniņa man par maz)
2. diena agrs meditatīvs rīts par tēmu - nu kāpēc viņi divi tik ilgi guļ? meža zemenītes un mīšanās, mīšanās un mīšanās līdz pakaļa dzied sērīgas balādes. bet tad vienā brīdī pret vakaru ir tas episkais brīdis, kad gendalfam un pipinam jājot redzeslaukā parādās minastirīta, - uzbraucot kalnā parādās bauskas rimi. alleluja! gardumgardas vakariņas un atlūziens nemazgātiem zobiem. manām kuslajām kājiņām arī tāds mazgabals ir bijis daudz.
3. diena agrs meditatīvs rīts par tēmu - es zinu, ka viņi gulēs 2 stundas ilgāk nekā es. šūpuļkrēsls padara šo faktu nenozmīgu. upes klātbūtne tāpat. zemeņu - banānu kēkss arī. lieliska nekā nedarīšana visas dienas garumā ar centra notikumu - sauļojos starp ķiršu kokiem un desmit metrus no manis staigā stārķis. baigā lauku romantika. bet ar to arī viss beidzās, jo kuslo kāju dēļ atpakaļ braucu ar autobusu (tāds bija plāns) un man blakus apsēdās, iespējams, smirdīgākā sieviete pasaulē (joprojām viņas smakas daļas ir manā degunā). vairs nekādu kuslo kāju. sab. tr. dziedē visas kaites.
