.what a wonderful lake.
jau 7 mēnešus dzīvoju juglas papīrfabrikā, bet šodien pirmo reizi bijām pastaigāties pa rajonu. harij-poteriskas sajūtas, jo nokļuvām trejburvju turnīrā un redzējām pāris zvēromagus, bet tolkīns nedus - šīlobas ala un morijas ezers arī ir mūsu apkārtnē.
mums bija siermaizes, alus un ļoti skaista krēsla ezera krastā.
viens mirklis un debesis nokrāsojās.
- skaties, cik brīnišķīgi Dievs nokrāsoja debesis!
- skaties, cik brīnišķīga ir fizika.
mūsu mūžīgi pretējie viedokļi, filozofiskās sarunas un neļaušana ieslīgt dvēseliskā apcerē par to, cik viss tomēr ir sarežģīti, iegrūžot man atpakaļ realitātē ar nedaudz spiedzīgu balsi, kas brēc: "nu nē, nē, nē! ja tu aprecēsies, aaaa, nēēē!"
šī vakara secinājums: "tas vienkārši ir cilvēka dabā."
mums bija siermaizes, alus un ļoti skaista krēsla ezera krastā.
viens mirklis un debesis nokrāsojās.
- skaties, cik brīnišķīgi Dievs nokrāsoja debesis!
- skaties, cik brīnišķīga ir fizika.
mūsu mūžīgi pretējie viedokļi, filozofiskās sarunas un neļaušana ieslīgt dvēseliskā apcerē par to, cik viss tomēr ir sarežģīti, iegrūžot man atpakaļ realitātē ar nedaudz spiedzīgu balsi, kas brēc: "nu nē, nē, nē! ja tu aprecēsies, aaaa, nēēē!"
šī vakara secinājums: "tas vienkārši ir cilvēka dabā."
Absolūta nostaļģija.
ar to es gribu teikt, ka tādas lietas nekad nemirst.