Albion

vakardien beidzot spēlējām uz dailes skatuves, mums visādi misēkļi sanāca, piemēram, tumsā saskrējos ar krišjāni, jo sajaucu, no kuras puses man jānāk un ierāvu pagales lieluma skabargu pēdā. pirms izrādes apraudājos, man jau liekas, ka vēl dažam labam tā gadījās, vnk počs tā aizkustinoši runāja, nu.

pēc izrādes bija diezgan liels nogurums, tāpēc nebrīnos, ka "pusdienās" pie inxa piedzēros trīsreiz - pačučēju, piecēlos, uzēdu, iedzēru, pačučēju [..],ēst un gulēt, haha. bet pusdienas bija lieliskas atšķirībā no tā šņabja, kuru vajadzēja viltīgi iemānīt iekšā, mēģinot nepieļaut saskari ar garšas kārpiņām.

ak jā - zaudēju savu veģetārieša nevainību. tas bija baisi. pat baisāk kā dveshy [just kiddin`, she's made of awesomeness]

inx: "nu tu taču visu vakaru tādu sūdu runā!"
dveshy: "viņa ir runājošs mājdzīvnieks!" [vai kāds nu bija tas vārds]

tikai tagad sapratu, ka man sāp nevis kakls, bet rīkle un viss barības vads [vai arī elpvads? hvz, kaut kas pa kaklu uz leju] un tas ir ļoti pretīgi, jo man ir sajūta, ka man iekšas deg.

es ceru, ka tas ir no vemšanas un drīz pāries, jo es negribu atkal saķert kkādu draņķību, kuru izārstēt man maksās trešdaļu mēneša ienākumu.

labi, turpināšu skatīties vampire diaries un gaidīt, ka pāriet. :D

mamma tikko piezvanīja: "ja es iedošu tētim pašceptas bulciņas līdz, iesi pakaļ?!" ^________^

luīze stāsta par [moment] skati un visiem tiem māksliniekiem un plikām modelēm, un foršām drēbēm, un man pamazām iestājas tāds - fakdēm, ka tur nebiju vakar, jo man vienmēr ir gribējies aiziet uz kaut kurieni un teikt: "es esmu viesu sarakstā". un nu es padirsu savu iespēju. XD

bet vispār pati nevaru saprast, kas esmu un ko man gribās.

ai, muļķības.