ārprātīgo sapistās dzīves -

Vakar notika traģēdija.
Tīrīju gliemežiem kasti un netīšām nometu vienu gliemezīti zemē, un viņam/viņai ieplīsa mājiņa.
It kā jau nekas tāds (ņemot vērā, cik viņu ir daudz...), bet es sāku nenormāli raudāt.
Ieliku atpakaļ kastē, jo G teica, ka varbūt sadzīs.
Bet tad, skatoties, kā visi pārejie gliemeži aizlien ēst burkānus, bet tas nabadziņš tikai guļ un ik pa brīdim izbāž laukā vienu radziņu... Apraudājos atkal no žēluma.
Tā nu šorīt pamodos ar pilnīgi aizpampušām acīm, jo... Gliemeži.
No rīta izskatījās, ka bija aizlīdis jau kādu gabalu tālāk. Varbūt izķepurosies.
Nosaucu par Rudīti.