Vienmēr esmu spējusi uzjautrināt cilvēkus ar stāstiem par savu tēvu, jo jāatzīst, ka tie uzjautrina arī mani. Mani draugi ir izrādījuši vēlmi vnk. redzēt šo fenomenālo vīrieti. fenomenāls ne labā, ne sliktā nozīmē, vnk. citāds. Lai cik jocīgs viņš nebūtu un lai cik ļoti es nesaprastu viņu, es tomēr esmu viņa meita. Es to nedomāju tikai radniecības sakarā, es vnk. esmu tēva meita ar viņa raksturu un īpatnībām, lai gan dažas no īpatnībām paldies Dievam pat man šķiet pārlieku īpatnējas. Lai vai kā... šodien no rīta skypā norunājām trīs stundas... ar viņu nekad neaptrūkstas par ko runāt... + šoreiz pat nesastrīdējāmies... izrunājām visu iespējamo... politiskos jautājumu Iecavā, viņa darba (gaidāmā bezdarba) jautājumus, nākotnes bažas, finansiālo stāvokli, sadzīves lietas + paspējām pat aprunāt mammu. par spīti tam, ka viņš ir jocīgākais cilvēks, ko esmu savā mūžā sastapusi, esmu pateicīga, ka varu viņu saukt par tēti, jo no viņa esmu iemācījusies arī daudz ko dzīvē noderīgu.

P.S. īsti normāla jau arī es neesmu, varbūt nedaudz viņa jocīguma deva tomēr ir mani skārusi.

P.P.S. Par spīti konstantajiem strīdiem un savstarpējo nesapratni esam ļoti tuvi. vienmēr būšu viņa mazā meitiņa, un viņš vienmēr centīsies man palīdzēt, cik spēj. Esmu dzirdējusi tik daudz dažādu stāstu no draugiem par viņu attiecībām ar tēvu, kas nebūt nav tās tuvākās vai saldākās, tādēļ, šķiet, ka pat esmu priecīga par savām komunikācijas saitēm ar šo dīvaino vīru.

Mis_nezinu

Tātad, mani draugi, ja jums ir arī es_un_naglas draugu listē, tad redzēsiet divus vienādus ierakstus, un tas kārtējo reizi ir tādēļ, ka šis portāls nesaprot, ja es ielogojos savā profilā es arī vēlos, lai mani raksti paliek manā profilā nevis Anitas. un tātad -> copy; paste
 Un jau atkal Marita "raksta eseju"! Man besī, kāpēc visu laiku k-kādas stulbas esejas jāraksta? Jāatzīst, ka man patīk izpētes process, esmu izlasījusi ļoti daudz interesantu grāmatu un noskatījusies varen aizraijošus dvd, taču kopā to visu salikt vienā esejā es nespēju. jocīgi, kā es varēju pabeigt literātu klasi? Ak, un jā, ir tak jauns gads... sevī gan es neko jaunu nejūtu, tā pati vēlme čīkstēt, tie paši ieradumi darīt visu pēdējā brīdī, tas pats mūžīgais nogurums. šķiet, ka LV man ir ļoti vajadzīga. Sasmelšos spēkus no draugiem! :)

Pēdējā laikā ir uznākusi nenormāli liela vēlme sajust z-svētku sajūtu. Laikam atkal mērfijs, jo šeit sniega nav un nebūs, ierastie z-svētki ar ģimeni un citiem radiem kā arī salaveci atkrīt un karstvīns te ir nenormāli dārgs. Un tomēr: šodien mani mīļie kursa biedri, ar kuriem man nedaudz jau bija sašķobījušās attiecības, mani uzjundīja uz īstās nots. Liekas šodien es nosvinēju z-svētkus un 24. datums paliks vienkārši datums. Aizgāju uz kojām, kur mani kursa biedri un citi paziņas ar rūķīšu cepurēm rosījās pa virtuvi taisot z-svētku vakariņas. pirmo reizi ēdu tītaru, gluži kā filmās. Kartupeļi bija sašmorēti nezinu cik veidos, tā pat arī dārzeņi, dažādas mērces un k-kādi jocīgi mīklas veidojumi, kuru izcelsme man vēljoprojām nav zināma... dažādas aktivitātes, uz brīdi arī z-svētku dziesmas, ko tomēr nācās nomainīt, jo tas disks nebija veiksmīgs.... Sarunas... ja nebūtu rītdienas stresi, es šodien vnk. kā aptrakojusies lēkatu no priekiem....

izpaudu savu prieku, atā prieks, sveiks visual journal and PR essay....

Jocīgi, ka katru pirmdienu, tieši vienā un tajā pašā auditorijā es nevaru nosēdēt, jo man draaaausmīgi nāk miegs! Lekcijas ir interesantas, taču manas acis krīt ciet. pasniedzēja vaina tā nevarētu būt, jo tieši pirms tās lekcijas citā auditorijā arī ir lekcija pie viņa, tur man miegs nenāk, tātad vainīga ir telpa, kas man uzdzen miegu, un tomēr, šodiena nedaudz atšķīrās... Kad jau bija pagājusi pusotra stunda no manas style & genre lekcijas, un es paspēju sev gan kniebt, gan izsūkāt pusi tik tak paciņas, lai neaizmigtu, gan tomēr arī atrubīties, kamēr auditorijas priekšā mans tutor stāstīja par British folk music, pēkšņi viņš uzlika dažus folk mūzikas piemērus, kas mani neiemidzināja vēl vairāk, bet pilnībā pamodināja, jo man tiešām patika tie video! tā nu tagad jūtubā uz riņķi klausos  Jim Moray dziesmas Lucy Wan un Seeds of love... šīsdienas dziesmas..

par pārējo, pagaidām izskatās, ka nedaudz par daudz esmu sūdus savārījusi savā uni dzīvē...

Tad nu tā dārgie tautieši un tautietes... Arī es kādreiz uztaisīšu pārsteigumu, bet ne šoreiz... nekas vēl nav izdarīts, tādēļ dodu tikai 51%, bet izskatās, ka dzimšanas dienas dāvanas jums tomēr būs man jāmeklē, jo plānojams, ka tajā laikā es būšu LV! ;)

KĀDĒĻ JAU OTRO REIZI RAKSTOT NO SAVA PROFILA VIŅŠ SAGLABĀ MANU IERAKSTU ZEM ANITAS! TRACINA!
Kā jau parasti ir nakts vidus un es cenšos sev iegalvot, ka tieši šis ir laiks, kad atvēries mana čakra un prezentācija taps!
Kā jau visiem esmu teikusi, esmu sajūsmā par lekcijām, un arī uzdevumi ir interesanti, tikai fakts tāds, ka tie ir jāpilda, kas mana slinkuma tipa cilvēkiem ir diezgan nevēlams process. Jau kādu stundu tā vietā, lai tiešām iedzinļinātos, kur ir weaknesses rakstā The Empowering Masculinity of British Heavy Metal, es pildu 'feisbuka' testiņus un uzjautrinu sevi ar to rezultātiem.
Es pieļauju, ka kursa biedri nav īsti sajūsmā, ja mani ieliek viņu grupā, jo jāatzīst es nepātzinu viņu mūzikas žurnālus vai festivālus, kā arī critical thinking analizēšanu nekad neesmu veikusi, tādēļ man tas viss iet lēnāk, un, kamēr viņi mētājas ar idejām savā starpā, es nokaunējusies klusēju, jo man nav ko teikt, vai, ja ir, man ir kauns to izteikt, jo ko gan es, latviešu 'skaistule' jēdzu. Protams, mani kursa biedri ir ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi, taču es nebeidzu domāt, ka tā ir viņu fake čaula! Lai gan labāk fake čaula, kas tēlo, ka viss ir ko es daru ir ok., nekā īstā seja, kas norāda, ka neko nesajēdzu un ieslēdz mani vēl dziļākos kompleksos! Tomēr dažkārt jūtos kā garīgi atpalikusi starp viņiem: "Vēlies man paradīt ko esi atradusi? es sarakstīšu power pointā! Jā, tas ko atradi ir labi!" grrr! Gan es viņiem visiem kādreiz pierādīšu, ka māku ne tikai labi skūpstīties un izskatīties, bet arī k-ko jēdzīgu izdarīt!
P.S. man laikam ir mizīgs pieradums pie Anitas. ir tikai pirmā diena ko viņa pavada Latvijā, taču es jau jūtos kā vientuļniece, kurai nav ar ko parunāt! iešu uztīt cigareti, ko, šeit dzīvojot, esmu tiešām samācījusies!

chau! mums gan veeljoprojaam nav neta, bet k-kaada zinja jau man laikam ir jaadod. :) kaa man iet? nu juus tak mani paziistat... esmu gan slima, tomeer tas mani neatturees no ieshanas uz baaru ar kursa biedriem, jo taadas cenas, kaa shodien ir tikai treshdienaas, un tur ir laba muuzika. jaa, pagaajusho nedeelj Anitu meegjinaaja triis reizes no turienes izmest, abas dejojaam uz galdiem, un es nokritu pa trepeem (man bija zils dibens veselu nedeelju), tachu tur bija forshi! lielos vilcienos man liekas, jau esmu staastiijusi par to kur dziivoju ne? dziivojam 5 cilveeki - Es, Anita, Alise, Pulkit (perverss indietis, kuram ir cigaretes), Adeel (pakistaanis, vnk. jociigs). esmu domaajusi par to, ka vareetu juus, literaates te atvest. jums te patiktu. Soul cellar, ir prieksh mums. Savukaart, ar Tevi, Linda, mees parasti ietu uz Gobletu seedeet un plaapaat. :) Dziivojam itkaa biistamaa rajonaa, bet pashas neesam to izbaudiijushas. vieniigi stulbi, ka visapkaart ir Adzhas... (tiem, kas nezin, taa mees saucam visus to araabus, pakistaanjus, indieshus)... bet saakam jau pamazaam pierast.
Skola? hmm.. man liekas, Anita taadu neapmeklee, ja nu vieniigi, lai ieietu internetaa. :p bet man patiik manas lekcijas. klausamies stundaas muuziku, un ne jau klasisko, bet Mobiju, linkin park, Frank Sinatra utt. analzieejam dziesmas, runaajam par vinju ienaakumiem un ierakstu studijaam. :) tas ir supperiigi! muuzika man tieshaam patiik. protams, ir vairaakas garlaiciigas lekcijas, un ir daudz pretiigu uzdevumu, kurus ir veel gruutaak izpildiit, ja neesi Anglietis, jo nepaarzinu vinju record labelus vai shovu X factor, kas laikam ir baaaigi slavenais. :) toties lektori pashi speeleejushi visaadaas grupaas, gan metaala, gan roka. tas pat satuvina un uzjunda veel lielaaku interesi vinju teiktajaa. :)
ja godiigi, Latvija man nepietruukst tik ljoti, jo iedomaajos, ka lekcijas tur tieshaam nav man! bet pietruukst manu draugu, pietruukst sarunas ar jums un smiekliigo vakaru! es tieshaam ceru, ka vienu dienu vareeshu juus uznjemt savaa maajaa.... un jaa.. gaidiet blogu ierakstus! ;)
piemiiliigaa, man leikas tu paaraak sen to neesi dzirdeejusi, taadeelj teikshu iisi - Piemiiliigi debilaa! :)
rakstiet daudz, lai varu lasiit kaa iet jums. :)
P.S. samaaciijam maniem kursa biedriem latvieshu valodu. tagad vinji visu laiku saka: Priekaa! Man pohuj! Idiots! First floor (runaaju ar Anitu pa telefonu latviski un teicu, lai iet, kur uzraksts first floor, taa nu vinji ir laimiigi, ka latvijaa arii ir first floor).... njaa... pagaidaam viss no manis! :)

smiekliigi. otraa diena universitaatee, bet viss kurss nolemj bastot meetingu ar bilbioteekas stafu, lai ietu iedzert alinju.. nedaudz jau saak patitk shii vieta... :)
P.S. ja man buutu krediits, tad shobriid afletasanjemtu manu zvanu! lai vai kaa... Apsveicu vaarda dienaa... :*
</span>

Kā meitene var salikt visas savas mantas 15 + 10 kg somās? šausmas!!!!! izmēģināju jau sēēānu uz kofera, lai to aiztaisītu k-kā ciet.... es jums esmu sūdzējusies, ka ma nav ko vilkt? man liekas es meloju!

Es nesaprotu vai man 24h dienaktī asaro acis vai es tešām nepātraukti raudu.. tā pat nav raudāšana..... pa asarai, pa asrai, un tomēr pamostoties vienalga acis piepampušas....
pārņem neliela tukšuma sajūta.... domas mutuļo galvā, taču neviena no tām nav skaidri izdomājama...