Didzītim ir paaugstināta temperatūra. Nabaga bērniņš. Bet viņš tik un tā ir pozitīvs un smaidīgs, tikai vārgs.

Meklēju kompāniju Lucavsalā. Mēs ar mazo te riņķojam, kamēr biedri rok dzelžus no grāvja.

Es te tā pastaigājos savā nodabā. Tad atcerējos, cik smieklīgs uzvārds ir Aigaram.
Ha hā!!
Mazie prieciņi un garāmgājēju neizpratne.

Esam Spicē, bērnu kopšanas telpā. Krēsls, kurā zīdīt mazo, ir atvemta piena krāsā un vēl ar plēkšņainu rakstu. Kā atgrūzts piens, kurš jau bija nedaudz apgremots. Cik ērti! :)

Esmu nedaudz apburta. Tik skaisti redzēt skaistu ģimeni.
Man likās, ka es viņus visus pazīstu, katru no viņiem pazīstu vismaz mūžību.

Nē, es saviem draugiem novēlu jaukāku ikdienu, nevis sēdēt visu laiku mājās.
Lai nāk pie mums ciemos, ar mašīnām brauc.

Man vajag, lai katrā Rīgas kvadrātpuskilometrā dzīvotu kāds mans draugs. Un lai viņi vienmēr ir mājās. Tad mēs ar Didzi varētu pa āru vien dzīvoties, bet kad gribas ēst, vienmēr būtu iespējams, kādu apciemot un siltumā Didzi pabarot.

Klimst n' stiept dzīvesveidam ļoti piestāv bērni.
Esmu gan pārsēņojusies un jau sen tā vairs nedzīvoju, bet varētu atsākt.
Rīgā tomēr viss ir tuvu, biju to piemirsusi.

Melnais dabūja darba uniformu. Viņam uz muguras rakstīts "Esmu ieradies.. no interneta!!"
Jēz...

Zinājāt, ka drīkst ēst visādas gaļaini/krējumaini taukainas lietas, jo sliktās taukskābes cepot iztvaiko!!!!

Jēziņ...

Vai kādam no jums ir adata bumbu pumpēšanai? Es gribētu aizņemties.

Didzītim ir ļoti iepaticies skatīties uz vadu kumšķiem baltajās sienās un pie baltajiem griestiem. Ļoti labs kontrasts, tas viņu vilina. Viņš tikai skatās, spārdās un smejas. Es varu pagūt sakārtot dzīvokli, paēst un noklausīties pat kādu lekciju internetā.

Bet mūsu iemīļotās vienreizlietojamās autiņbiksītes Moltex Öko ir pārtapušas par Moltex nature no.1 un vairs nešķiet īpaši jaukas. Un iesaiņojums arī tagad atveras tā, ka to nevar atkārtoti izmantot kā maisiņu.

Šķiet, ka mēs abi ar Mī varam justies ērti, kad viņš ir paaicinājis ciemiņus, tikai tad, ja mēs neesam ar viņa ciemiņiem.
Redz, viņš pasauc radus un draugus un tad kaut kur aiziet un ilgi nenāk atpakaļ, un man sort of tad būtu ar viņiem jāuztur čitčats. Bet es to vienkārši nedaru. Pat, ja man tie cilvēki patīk, es nevaru tā ņemt un jestri ar viņiem čalot. Es pat ar foršiem draugiem nemēdzu tā vienkārši pļāpāt, jo ir jāpaiet daudziem jo daudziem draudzības gadiem, lai es pārvarētu barjeras un varētu brīvi sarunāties. Ja tiekos bieži, tad varbūt neveiklais laiks ir neilgāks. ja dzivojam kopā, kā tas bija Avotos, tad pavisam īss.
 
Bet, nu, jā, tātad Mī ar saviem draugiem un radiem vienkārsi nerunā, bet es kautrējos runāt. Tad ideālā gadījumā mēs varētu sadzīt viņa ciemiņus kādā telpā, iemest tās istabas vidū kādu našķu paku un paši aiziet prom, lai nav jācieš neveiklas situācijas.
 
Vēl par neveiklām situācijās un Avotu cilvēkiem. Tātad ar viņiem es sāku brīvi kontaktēties samēra ātri, jo tomēr kopā meklējām dzīvokli un kopā arī samērā ilgu laiku dzīvojām. Nu jau ir pagājis vairāk kā pusgads, kopš nedzīvoju ar viņiem. Vakar tur bija ballīte, un kā man tur gāja? Es atkal nebiju spējīga ar viņiem runāt. Ir pagājis laiks, es esmu atrofējusies. Labi, ar zupci vienmēr var runāt, viņš ir pārāk bārdains, lai rastos problēmas. Bet ar pārējiem, kuri paši nav pārāk aktīvi pļerkšķētāji, ir grūti.
 
Ziniet, bieži vien pusaudžiem un citiem tādiem ir situācijas, kad viņi ir ballītē, sēž kaktā un nerunā, bet pēc tam stāsta, ka ir labi pavadījuši laiku, kaut ari ir sēņojuši, neiesaistījušies un klusējuši. man tā kādreiz bija, bet, redz, vairs nav. Es gribu runāt ar saviem draugiem un man nav absolūti nekādas intereses sēdēt kaktā, klusēt un kontemplēt savās noskaņās.
 
Ja, nu, šo visu lasa kāds no Avotniekiem un domā, ka mēs aizbraucām prom neilgi pēc deviņiem tikai šī iemesla dēļ, tad šis kāds kļūdās. Iemesls tomēr bija tas, ka Didzis ir labi parādījis, ka nav mierīgs gulētājs, ja apkārt ir lieli ļaužu bari.

Es neesmu droša,bet šķiet, ka bieži vien, kad man kaut ko stāsta, es izskatos smaidoša. Pat tad, kad man stāsta ko briesmīgu.

he hē! Izskatījās, ka Didzītis pirmo reizi cenšas aizsniegties līdz zeķītei, kuru es viņam acu priekšā tirinu :] Nu, varbūt man tikai likās, bet es esmu to nofilmējusi un varēšu parādīt Melnajam :]
 

Vēl Mī gribēja, lai es te ielieku viņa perfekto aprakstu.
Pirms pāris dienām kaut kur pie Latest posts ieraudzījām, ko numerologi par viņu varētu pateikt. Šķiet, ka tas onkulis vai tante, kas to rakstīja ir izsekojuši tieši Mī un viņu perfekti aprakstījuši.

"Ja cilvēkiem, kuru likteņa skaitlis ir 6, izdodas saglabāt iedzimtās īpašības, viņiem dzīve parasti veicas. Būdami iekšēji līdzsvaroti un harmoniski, ar zināmu šarmu un izmeklētu uzvedību apveltīti cilvēki, pat nebūdami ārējiskaisti, viņi tik un tā ir ļoti pievilcīgi. Šie cilvēki uztver pasauli un pārējos ļaudis tādus, kādi tie ir, ir iecietīgipret citu vājībām un trūkumiem. Viņu dzīves skatījumus ir ļoti reālistisks, bez nosliecēm uz naivām cerībām un kļūdainiem priekšstatiem, un šo īpašību dēļ viņus ir grūti piemānīt un apmuļķot.

Viņi ir reālisti, un ar fantāziju un iztēli viņiem diez cik labi nesokas, līdz ar to radošas personības šo cilvēku vidū sastopamas reti. Viņiem ne pārāk tīk lasīt, labākajā gadījumā izvēlas memuārus vai dokumentālo literatūru, jo arī te priekšroku dod reālajam un konkrētajam. Jebkura nenoteiktība viņus kaitina. Labprātāk izvēlas ierasto dzīvesveidu, nepadodas avantūrām, neaizraujas ar ceļošanu, cenšas izvairīties no neparedzētiem likteņa pavērsieniem. Šiem cilvēkiem nepatīk konflikti un nepatīk arī cīņa - viņi cenša panākt savu mierīgā ceļā. No viņiem iznāk lieliskikomersanti, jo ir apveltīti ar visām īpašibām, kas šādai darbībai nepieciešams. Arī pret mīlestību viņi izruras pragmatiski - nav pakļauti romantiskām ilūzijām un nekad nezaudē galvu. bet gan ar skaidru prātu izvēlas partneri un pēc tam mēķtiecīgi veido ģimeni."

Saldētas avenes ir visgardākās končas!

Didzītis atkal apčurāja sev seju un sāka skaļi un skanīgi smieties.

Šorīt darva no krāsns vairs netecēja. Varbūt pēc laika mēs vairs neodīsim pēc kūpinājuma.

Mums beidzot darbojas veļas mašīna! :)
Un viss dzīvoklis intensīvi smaržo pēc vīraka, kaut gan izkūpināju tikai vienu kociņu.
Pirms mūsu virtuves grīda tika nolieta ar darvu, es mēdzu kūpināt trīs vīraka kociņus reizē, bet smarža īpaši neturējās. Interesanti :]

Bēgšana no tvana gāzes izvērtās ļoti jauka. Devāmies piknikā uz guļamistabu, kur bija iebarikādēts Didzis.
Mums te ir silti, te nesmird, ir ēdiens un filmiņas par narkomānu Pavļiku.

Pārējā dzīvoklī ož pēc darvas, kura iztecēja no krāsns.

Mēs ar Didzi meklējam, kur paglābties no tvana.

Nē, es tomēr nesaprotu, kāpēc tik šausmīgi daudziem ir bildes ar guļošu tēti un guļošu jaundzimušo bērnu blakus, kuras likt sociālajos portālos? Vai tie tēti aizmieg no tā, ka viņi tiek parunāties ar bērnu?
Nu, labi, var atrast daudzus iemeslus tam, ka tādas situācijas rodas, bet redzot visu šo kvantumu ar aizmigušu tēvu un bērnu bildēm, es brīnos, ka mums ne reizi nav bijusi tāda situācija, kurā šādu foto uzņemt.
Tad, kad Didzis ir aizmidzis mēs ar Melno esam nomodā, vai arī esam visi trīs aizmiguši, jo ir nakts.

Diez vai tie veči bildes dēļ izliekas aizmiguši.

Diezgan jauki izmantota diena tomēr.
Mana kompānija bija Didzis un Mežaparka koki, pēc tam Didzis, Melnais, mašīna un Rīgas mikrorajoni. Izbraukājām daudzas vietas, kurās man ļoti nepatiktu dzīvot.

Ak, jā, un beidzot staigājot pa Mežaparku ar bērnu mēs varējām nevilkties pa tām asfalta vēnām vai ratiem pietiekami platajām velo takām, bet vienkārši brist un ložņāt, jo biju uzsējusi slingu.

Jā. Man visi draugi ir slimi, aizņemti vai ārzemēs.

Vislabākā un pārsteidzošākā atbilde uz maniem kompānijas meklējumiem
-Brīvs? Rīgā?
-Brīvs, neprecējies. Venēcijā.

Tāds puserotiskas otrdienas vakara filmas nosaukums "Brīvs, neprecējies, Venēcijā"

Vai ir kāds, kurš nav smagi slims, izlauzis zobus vai trakoti aizņemts, un gribētu ar mani un Didzi paklenderēt apkārt vai kaut kur pasēdēt, padarboties?
Ir ļoti jauka diena, bet es nevaru saņemties iziet no mājas.
Hmm.. varbūt var provēt atrast kādu slēpni?

nu, katrā ziņā, jābrīdina, ka esmu samēra ierobežota. man vajag, lai tuvumā ir kāda vieta, kur var bezvējā un vairāk vai mazāk siltumā pabarot bērnu.

Ko varētu uztaisīt no saplēsta tadžinas šķīvja?
Es taču nemetīšu ārā kaut ko, ar ko nezinu, ko iesākt!!