no rīta tā kārojās to sintētisko kartupeļu biezeni ar žāvētiem sīpoļiem brokastīs. pašlaik - paskatos tajā virzienā, un man paliek nelabi.
citādies.. plezīrs. la la lā.

šodien plānā neizkāpt no pidžamas. pagaidām izdodas.

dzīve sastāv no maziem prieciņiem. dabūju izgulēties, Manā Parciņā baudīju pasakainos skatus (atkal zobi nosala no lielās smaidīšanas), uzsitu klaču ar darba meitenēm, beidzot saņēmu ilggaidīto žurnālīti, pēc visādu citādu izmēģināšanas atgriezos pie savas vecās frizieres, lai kārtējo reizi pārliecinātos, ka viņai tomēr iznāk vislabāk, garšīgas vakariņas, tagad tostermaizes ar upeņzapti un siltu tēju un bez gala iepriecinošā doma, ka vīrs drīz būs mājās...

cik labi ir labi izgulēties! pavisam cita jušana.

es palieku riebīga. laikam. man vairs nav problēmu žurnālistam, kas interesējas par jautājumu x, pateikt, ka ar to kolēģi sazināties nav jēgas. šoreiz noklusēju, ka tur tāpat neviens neko nesaprot. vai - pateicu caur puķēm. nākamreiz būs pa tiešo.

vecos meilos uzzināju, ka mans s/l referāts par skandināvu mitoloģiju ir pamatā latviskajam rakstam vikipēdijā. pats referāts gan man nav saglabājies..

Tīrīju pavisam vecos pegaza meilus, ko jau vairākus gadus darbā nelietojam.
Starp visādām šausmīgdaudzām mīļām personīgajām vēstulēm atradu šādu. Galīgi ne personisku..

Lisa Burnett, 23, a resident of San Diego, was supermarket to pick up some groceries. Several people noticed her sitting in her car with the windows rolled up and with her eyes closed, with both hands behind the back of her head. One customer who had been at the store for a while became concerned and walked over to the car. He noticed that Lisa's eyes were now open, and she looked very strange. He asked her if she was okay, and Lisa replied that she'd been shot in the back of the head, and had been holding her brains in for over an hour. The man
called the paramedics, who broke into the car because the doors were locked and Lisa refused to remove her hands from her head. When they
finally got in, they found that Lisa had a wad of bread dough on the back of her head… A Pillsbury biscuit canister had exploded from the
heat, making loud noise that sounded like a gunshot, and the wad of dough hit her in the back of her head. When she reached back to find
out what it was, she felt the dough and thought it was her brains. She initially passed out, but quickly recovered and tried to hold her
brains in for over an hour until someone noticed and came to her aid. Lisa is blonde.

jē, arī gmail čatā tagad ir opcija - invisible.

ir reizes, kad cilvēku zvani mani atstāj vienaldzīgu vai pat padara cinisku, ka varu veidenbaumu citēt klausulē (uz zemes nav taisnības, dūrei tik spēks). tomēr reizēm gadās, (kā šoreiz) ka nabaga cilvēks ir bijis tik labs savā sirdī, ka nav pieļāvis iespēju, ka PILNĪGI VISĀS jomās var būt krāpnieki, slikti cilvēki. šajā gadījumā kundzītei sāpe par mātes apbedīšanu. par to, ka kapos, kuros apglabāja, tomēr nevar noslēgt zemes pirkuma (tikai izīrēšanas) līgumu, līdz ar to pastāv iespēja, ka kādā dienā, ja īres nauda būs nedaudz aizkavējusies, pa virsu tiks uzrakts kāds cits. kapu zemes īpašnieks samānījās. un tagad, kad ir sarunāts, ka varētu to nabaga māti pārapbedīt citos kapos, to nevar izdarīt. un sieviete arī tajā vietā pie mātes īsti netiek, viņai bail, jo tas zemes īpašnieks..
iespējams, var šmaukties visādās jomās, bet jābūt tomēr kādām robežām.
un kārtējo reizi pats stulbākais, ka pilnīgi neko nevaru palīdzēt. ok, iedot apsīša numuru un teikt "sačustvuju". un mierināt sevi ar domu, ka tas zemes īpašnieks pa hārdo sabojās savu karmu.

šodien priecājos, ka vairs nav ilgi..

pv zināšanai - būs polārlācis (tur pat nebija izvēles)