| pārbaudīt redzi ir advenčers. jo īpaši, kad pa ceļam uz māju visas gaismas cērtas acīs (un labi, ka ir vīrs, kas piekodina, ka ielas šķērsot, lūdzu, tikai pie zaļās gaismas) & nav īsti pārliecības, ka redzi visu, kas jāredz, & tagad pirksti vairāk pēc intuīcijas darbojas & prāts cer, ka ir uzrakstīts pareizi.. lasītājs no manis šobrīd nekāds nebūs. ko vēl var sadarīt, kad ir brīva diena, bet redzi īsti izmantot nevar? |
esmu jau vairākkārt lasījusi Tevi pieminam audiogrāmatas, taču šķiet, ka neesmu mūsu platuma grādos tādas īpaši manījusi (tiesa gan, diži meklējusi arī neesmu).
redze dīvainā kārtā (kad vīram pilināja, viņš vēl nākamajā dienā bija biš pajocīgs) ir plus mīnus atpakaļ normā.