Neskatoties uz to, ka pusi iepriekšējās dienas esmu nogulējusi mašīnā, arī no rīta diezgan aizguļamies, tādēļ lielā ātrumā sakrāmējamies uz dodamies uz mūsu galamērķi – Slovākijas Augstajiem Tatriem.
Ceļš Polijā, tuvojoties Slovākijai, kļūst arvien līkumaināks un ved augšā kalnā. Ja iepriekš bijām pārliecināti, ka mūsu mašīna nav spējīga uzbraukt 1000 m augstumā v.j.l., tad nu šis ceļš pierāda pretējo... tiek arī augstāk. Ik pa brīdim nokļūstam tādā kā mākonī, kad apkārt tikai migla.
Drīz vien jau nonākam galamērķī, burvīgā kalnu kempingā. Jā, mums ir skats uz kalniem, un uz balkona zied puķes :)
Nedaudz izkrāmējušies, dodamies pusdienās uz kempinga krodziņu, kura ēdienkarte ir labs pārbaudījums manam 5 mēnešu „veģetārismam”... tomēr pārbaudījums izturēts... ar kaut kādu mistisko zupu, kurā „burvīgā” kārtā atradās jēla ola... :)
Tālāk nekas cits neatliek, kā iemēģināt kāpšanu kalnos... izstaigājam vienkāršāko un īsāko maršrutu, kas tāpat liekas diezgan nogurdinošs un dabas ziņā – ļoti skaists. Noskatām arī 5 stundu maršrutu rītdienai.
Izstaigājot to pašu mazo maršrutu, jūtamies pelnījuši nelielas vīnošanas svinības apartamentos. Dodamies uz tuvējo pilsētu Poprad uz lielveikalu un realizējam iecerēto vīna/vietējā siera vakara plānu :)
Es aizmiegu turpat uz dīvāna un pulksten pusdivos atmostos no tā, ka Edgars plāno mani nest uz gultu...

Nu tā, braucām un braucām, kopumā 1045 km - sākot no kādiem 5:30 rīta, līdz ap 21:00 pēc vietējā laika...
Izbraukšanu no Latvijas neatceros, tāpat kā to, kā nokļuvu mašīnas aizmugurējā sēdeklī. Lietuvu arī nogulēju. Tā patiesi pirmo reizi attapos kaut kur Polijā... kur tieši - nav ne jausmas. Polija visa izskatās pēc lielas apdzīvotas vietas, ar īslaicīgiem ātrgaitas ceļu iespraudumiem.
Viss it kā labi. Vienīgi jau dienas pirmajā daļā redzēju avāriju, diezgan smagu. Vēlāk kāda purva malā mani sabiedēja čūska :) Visādi citādi - Varšava nebija tik traka kā visi to bija prognozējuši, bet krēslainā Krakova izskatījās patiesi burvīga. Mani, protams, apbūra Krakovā redzētais, izgaismotais burinieks :)
Vēl viena laba lieta - mums ir veselas divas navigācijas sistēmas: viena visai tradicionāla, pie automašīnas stikla lipināmā, bet otra ir Agris :) Viņam ir iekšēja (tb iebūvētā) navigācija jeb kaut kāda mistiski laba orientēšanās telpā un ceļu sistēmās...
Un vispār - apbrīna mūsu šoferim - 1045 km vienā dienā nav joka lieta ;) Es tik ik pa brīdim salēju krūzītē enerģijas dzērienu :)
***
Beidzot esam nonākuši vietā, kur nav jāatrodas čokura stāvoklī :) vēl nedaudz virtuālas atslodzes un dosimies gulēt, lai rītā turpinātu ceļu. Izrādās, ka galamērķis jau ir daudz tuvāk, nekā mums likās :)