Neskatoties uz to, ka pusi iepriekšējās dienas esmu nogulējusi mašīnā, arī no rīta diezgan aizguļamies, tādēļ lielā ātrumā sakrāmējamies uz dodamies uz mūsu galamērķi – Slovākijas Augstajiem Tatriem.
Ceļš Polijā, tuvojoties Slovākijai, kļūst arvien līkumaināks un ved augšā kalnā. Ja iepriekš bijām pārliecināti, ka mūsu mašīna nav spējīga uzbraukt 1000 m augstumā v.j.l., tad nu šis ceļš pierāda pretējo... tiek arī augstāk. Ik pa brīdim nokļūstam tādā kā mākonī, kad apkārt tikai migla.
Drīz vien jau nonākam galamērķī, burvīgā kalnu kempingā. Jā, mums ir skats uz kalniem, un uz balkona zied puķes :)
Nedaudz izkrāmējušies, dodamies pusdienās uz kempinga krodziņu, kura ēdienkarte ir labs pārbaudījums manam 5 mēnešu „veģetārismam”... tomēr pārbaudījums izturēts... ar kaut kādu mistisko zupu, kurā „burvīgā” kārtā atradās jēla ola... :)
Tālāk nekas cits neatliek, kā iemēģināt kāpšanu kalnos... izstaigājam vienkāršāko un īsāko maršrutu, kas tāpat liekas diezgan nogurdinošs un dabas ziņā – ļoti skaists. Noskatām arī 5 stundu maršrutu rītdienai.
Izstaigājot to pašu mazo maršrutu, jūtamies pelnījuši nelielas vīnošanas svinības apartamentos. Dodamies uz tuvējo pilsētu Poprad uz lielveikalu un realizējam iecerēto vīna/vietējā siera vakara plānu :)
Es aizmiegu turpat uz dīvāna un pulksten pusdivos atmostos no tā, ka Edgars plāno mani nest uz gultu...