Šeit pieraksīju 25 novērojumus, kas Pekinā mani pārsteidza/piesaistīja uzmanību/ieinteresēja u.tml. Noteikti bija vēl daudz kas cits, bet tas šovakar man varbūt neienāca prātā... Visi novērojumi ir absolūti subjektīvi, līdz ar to, iesppējams, nemaz nav patiesi. Tomēr tas ir tas, ko es pamanīju, un kas iekrita man atmiņā. :)
1. Ķīniešu mentalitāte, protams, ir diezgan atšķirīga no mūsējās. Viņi ir draudzīgi un atvērti, tai pat laikā distancēti un mierīgi. Atskaitot ielu tirgoņus - tie gan nav distancēti un ieturēti, it ne maz!
2. Lai arī noteiktos aspektos, piemēram, ielu sakārtošanas ziņā, ķīnieši šķiet ļoti kārtīgi un tīrīgi, spļaušana uz ielas ir absolūti normāla (es pat teiktu - stihiska) parādība. Spļauj gan jauni, gan veci, gan onkuļi ar lielām paunām, gan koptas meitenes un smaidīgie jaunieši. Turklāt parasti tas tiek darīts diezgan skaļi.
3. Mazi bērni drīkst nokārtoties absolūti jebkur. Pat muzeju telpās vecāki necenšas sameklēt tualeti, bet vnk pieved bērnu pie miskastes... un lietas darītas. Mazajiem pat ir izveidots speciāls apģērbs - bikses bez stakles. Bērnam staigājot, tās izskatās pēc parastām biksēm, bet pietupjoties, bērns paliek ar pliku dibenu. :) Šādas bikses gan, manuprāt, ir vēsturisks ķīniešu apģērba elements. Ja pareizi atceros to, ko dzirdēju kādā ķīniešu modes vēstures lekcijā, tad kādreiz šādas bilkes bija populāras ne tikai bērnu apģērbu vidū, bet tādas valkāja arī pieaugušie vīrieši, papildinot tās ar papildus apģērba gabaliem.
4. Ķīniešu pārīšiem raksturīga iezīme: vilkt vienādus krekliņus. Turklāt šī iezīme ir diezgan izteikta. Katru dienu satiku ne vienu vien šādu pārīti. Man jau atkal liekas, ka šeit ir kaut kāda saistība ar "kolektīvo domāšanu", par ko rakstīju iepriekš.
5. Zaļā tēja un tēja vispār ir neatņemama ķīniešu dzīves sastāvdaļa. Protams, arī man ir grūti iedomāties savu ikdienu bez tējas, bet tas tomēr ir krietni citādāk. Ķīnieši tēju ņem līdzi visur - vienkārši pārvietojoties pa pilsētu savās darīšānās, ejot pastaigās vai dodoties garākos ceļojumos. Tā tiek ņemta līdzi gan termosos, gan atdzesētā veidā caurspīdīgās pārgājienu pudelēs.
6. Ķīniešu ēšanas kultūra un virtuve ir īpaša, tas, protams, skaidrs. Tomēr jāpatur prātā arī tas, ka, ja, piemēram, Latvijā tev ķīniešu virtuve ir ļoti gājusi pie sirds un varbūt pat jūties kā tās pazinējs un lietpratējs, nonākot Ķīnā, visticamāk būs jāsastopas ar kaut ko pilnīgi citādu. Tas, ko mēs citur ēdam kā ķīniešu ēdienus, ir ķīniešu ēdieni, kas pielāgoti vietējam patērētājam, tie ir diezgan attāli no autentiskajem. Tas, kas tiek piedāvāts Ķīnā, būs pavisam kaut kas cits. Turklāt vietējā virtuve ir tik daudzveidīga ar daudziem, dažādiem novirzieniem, ka vismaz man ir radies iespaids, ka pasūtot kādu ēdienu, nekad nevar zināt, ko tu gala rezultātā saņemsi. :) Un paredzēt, kā tas garšos, manuprāt, ir iespējams tikai retos gadījumos vai pēc ilgstošas ķīniešu virtuves izpētes. :)
7. Iepriekšējā punktā sarakstītais nebūt nenozīmē, ka ēdiens ir negaršīgs. Vienkārši ir jāiemācās apdomīgi izvēlēties. Tiesa gan, sākotnēji man ar to gāja grūti, tādēļ bieži vien smagi iegrābos. Tomēr tas, ko gribētu uzsvērt - Pekinā pavisam noteikti ir neskaitāmi daudz interesantu, garšīgu ēdienu, ko pagaršot. Piemēram, dažādas zivis, gaļas, dārzeņi, kas cepti uz bambusa iesmiņiem. Cepšana bieži vien notiek uz ielas vai ietvēm pie āra ēstuvēm, tādēļ paiet garām nepamanot būs grūti. :)
8. Ķīniešiem tomāti nav darzeņi, bet gan augļi... Tomātus neliek kopā ar, piemēram, gurķiem un sieru salātos un tiem klāt neliek sāli. Tos pasniedz desertā kopā ar citiem augļiem kā saldo ēdienu. Ir dzirdēts, ka tos mēdz pārkaisīt arī ar cukuru, taču nogaršot to gan nav nācies. Tomēr banketā mazie tomāti bija atnesti deserta vietā kopā ar meloni un arbūzu. :) Lidmašīnā arī sanāca novērot interesantu skatu, kā ķīniešu puiši tomātu sulā mērcē banānu čipšus un tad ēd... Sākumā nesapratu, kā kaut kas tāds var ienākt prātā. Tomēr izskatījās, ka puišiem garšo. :) Un, ja pieņem, ka tomāts ir salds deserts, tad laikam ar banāniem tam vajadzētu tīri labi saderēt. :D
9. Iespsējams kāds man nepiekritīs, tomēr šis ir no manas pieredzes - ķīniešu ēdieni ir ļoti, ļoti asi un ar daudzām garšvielām. Ja vien tik asu nebūtu grūti ieēst, būtu ļoti garšīgi.
10. Ķīniešiem ir salīdzinoši ļoti garšīgs alus (cik nu alu vispār var nosaukt par garšīgu). Lai nu kā, ķīniešu alus ir daudz, daudz baudāmāks par jebkuru citu alu, ko jebkad mūžā esmu garšojusi. Īpaši varu izcelt TsingTao alu.
11. Esot Ķīnā, ir jāizmanto iespēja nogaršot dažādi vietējie augļi, kas pie mums nav sastopami. Ir vērts iegādāties arī vnk ābolus, bumbierus, nektarīnus, melones, arbūzus, ķiršus u.tml. Tie ir ļoti garšīgi un sulīgi, turklāt par labām cenām. :)
12. Pekina, lai arī cik milzīga un mūsdienīga megapole tā nebūtu, piedāvā tās apmeklētājiem arī diezgan sirreālus skatus, piemēram, daudzi Pekinas veco rajonu iedzīvotāji mājās tur vistas un zosis. Pilsētā bieži vien ir sastopamas vistas būros vai ārpus tiem. Kādā parkā novērojām, kā ģimene bija atnesusi uz parka strautiņu peldināt pīlēnus...
13. Pekinā, lai iekļūtu gandrīz jebkurā plašā publisā vietā, ir jāiziet somas skenēšana. Somu skeneri ir uzstādīti metro stacijās, pie ieejas bibliotēkā, dažādos parkos, Tjaņaņmeņ laukumā, Olimpiskajā parkā un daudz kur citur...
14. Ķīnieši vēlas ar jums fotografēties. Pat nav jābūt blondu matu un gaišu acu īpašniekam, lai piesaistītu ķīniešu uzmanību. Tik pat kā visur, kur gāju, sajutu ķīniešu skatienus. Ķīnieši fotogrāfē "platacaino cilvēku" gan slepus, gan atklāti, gan pienākot un lūdzot kopā nobildēties. "Platacainais cilvēks" saņem milzum daudz skatienu savā virzienā. Sajūta ir tāda, it kā esi citplanētietis, jo cilvēki, ieraugot tevi, iedunkā savam blakus esošajam, lai arī tas paskatās, ķīnieši atskatās, iepleš acis, aptur skatienu... Sajuta visai neaprakstāma. :)
15. Arī ķīniešu tirdzniecības paradumi ir kaut kas īpašs un mums neierasts. Ir lērums veikalu un bodīšu, kurās precēm nav norādītas cenas. Vispār nevienai precei... Cena jājautā pārdevējam, un tad tas, jūs aplūkojot un, bastoties uz dažādiem stereotipiem, izvērtējot jūsu iespējamo finansiālo stāvokli, piedāvās jums noteiktu cenu par jūsu izvēlēto preci. Cena tiks uzrakstīta uz kalkulātora. Par norādīto cenu preci nevajadzētu iegādāties NEKĀDĀ GADĪJUMĀ! Kā mūs apgaismoja daži citu valstu pārstāvji, kas dažādu iemeslu dēļ kādu laiku dzīvojuši Ķīnā, par preci varot maksāt apmēram pusi no sākotnēji norādītās vērtības. Ja pārdevējs nepiekrīt jūsu cenai, bet turina piedāvāt savējo, vienkārši jāatsakās un jādodas prom. Visticamāk gala rezultātā preci dabūsiet par jūsu cenu vai arī tikai nedaudz lielāku par to.
16. Pekinā ļoti iecienīts aksesuārs ir saulessargi un vēdekļi. Tā kā vēdekļi mūsu kultūrai nav raksturīgi, mēs mēdzam domāt, ka atveramie pusloka vēdekļi ir ļoti sievišķīga padarīšana, taču ķīniešu kultūrā šāda forma ir tieši vīriešu vēdekļiem. Sieviešu vēdekļi ir apaļi, nesaliekami, ar rokturīti. Tomēr mūsdienās Ķīnā ir nopērkami arī atveramie pusloka vēdekļi ar sievišķīgiem rakstiem, kas domāti sievietēm. Taču nebrīnieties, ja uz ielas satiksiet vīriešus, kas sevi graciozi apvēdina ar tādiem. :)
17. Ar velorikšu vadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Viņiem ir izstrādāti daži labi paņēmieni, kā no tūrista iegūt lielāku peļņu nekā sākotnēji runāts. Piemēram, sākotnēji sauktā cena ir attiecināma uz katru cilvēku, kas brauc velorikšā, nevis uz visiem kopā, kā varbūt sākotnēji jums apgalvo vadītājs. Tāpat tiek piedāvāti braucieni par trīs, diviem vai pat vienu juāni, kas beigās izrādīsies nevis viens juānis, bet gan viens simts juāņu... Tā kā jātur acis vaļā.
18. Velorikšu vadītāji un suvenīru tirgoņi mēdz būt diezgan uzmācīgi. Tas, ka viņi jums seko vēl ilgāku laiku pēc tam, kad esiet atteicies no viņu piedāvātajiem pakalpojumiem/precēm, ir pavisam normāli. Parasti viņi ir apņēmības pilni, pārliecinot jūs par pirkuma lēmuma pieņemšanu.
19. Gandrīz jebkurā situācijā ir vērts diskutēt par cenu. Visticamāk, ka jums izdosies tikt pie zemākas cenas. Nevajadzētu ļaut sevi apšmaukt, jo gan jau, ka arī jums labvēlīgas cenas gadījumā, pēc vietējo standartiem jūs samaksāsiet par daudz. :)
20. Ķīniešiem ļoti iet pie sirds dažādi kolektīvi pasākumi, piemēram, kolektīva vingrošana. Gan parkos, gan māju pagalmos diezgan bieži var sastapt lielākus un mazākus cilvēku bariņus, kas ir sanākuši kopīgai vingrošanai, dejošanai, cīņas mākslu treniņiem, skrituļslidošanai u.tml.
21. Dažādi velo-braucamrīki ir lielā cieņā. Tie ir dažādu veidu un izmēru. Bet tie ir visur un to tiešām ir ļoti, ļoti daudz.
22. Arī dažādi elektriskie braucamrīki ir lielā cieņā. Tie brauc klusiņām, tomēr tas nenozīmē, ka jūs tos nedzirdēsiet... Jo arī taurēšana ir ļoti lielā cieņā. :)
23. Vakarā uz ielas ir iespējams satikt daudzus suņu īpašniekus, kas izveduši pastaigās savus mīluļus. Suņu laiks sākas tā ap pusastoņiem. Pārsvarā tādi nelieli, mīlīgi suņuki ar pekiniešu suņu actiņām. :)
24. Dažādos parku ezeros ir ļoti daudz katamarānu un dažāda lieluma laivu. Turklāt tos var iznomāt par ļoti pieņemamām cenām.
25. Tāpat pie parku ezeriem bieži vien redzēsiet zīmes: nemakšķerēt, nepeldēties u.tml. Taču tās īsti nespēj atturēt apņēmīgos pekiniešus. :) Makšķerēšana parku ezeros, tāpat kā peldēšanās, ir lielā cieņā.
1. Ķīniešu mentalitāte, protams, ir diezgan atšķirīga no mūsējās. Viņi ir draudzīgi un atvērti, tai pat laikā distancēti un mierīgi. Atskaitot ielu tirgoņus - tie gan nav distancēti un ieturēti, it ne maz!
2. Lai arī noteiktos aspektos, piemēram, ielu sakārtošanas ziņā, ķīnieši šķiet ļoti kārtīgi un tīrīgi, spļaušana uz ielas ir absolūti normāla (es pat teiktu - stihiska) parādība. Spļauj gan jauni, gan veci, gan onkuļi ar lielām paunām, gan koptas meitenes un smaidīgie jaunieši. Turklāt parasti tas tiek darīts diezgan skaļi.
3. Mazi bērni drīkst nokārtoties absolūti jebkur. Pat muzeju telpās vecāki necenšas sameklēt tualeti, bet vnk pieved bērnu pie miskastes... un lietas darītas. Mazajiem pat ir izveidots speciāls apģērbs - bikses bez stakles. Bērnam staigājot, tās izskatās pēc parastām biksēm, bet pietupjoties, bērns paliek ar pliku dibenu. :) Šādas bikses gan, manuprāt, ir vēsturisks ķīniešu apģērba elements. Ja pareizi atceros to, ko dzirdēju kādā ķīniešu modes vēstures lekcijā, tad kādreiz šādas bilkes bija populāras ne tikai bērnu apģērbu vidū, bet tādas valkāja arī pieaugušie vīrieši, papildinot tās ar papildus apģērba gabaliem.
4. Ķīniešu pārīšiem raksturīga iezīme: vilkt vienādus krekliņus. Turklāt šī iezīme ir diezgan izteikta. Katru dienu satiku ne vienu vien šādu pārīti. Man jau atkal liekas, ka šeit ir kaut kāda saistība ar "kolektīvo domāšanu", par ko rakstīju iepriekš.
5. Zaļā tēja un tēja vispār ir neatņemama ķīniešu dzīves sastāvdaļa. Protams, arī man ir grūti iedomāties savu ikdienu bez tējas, bet tas tomēr ir krietni citādāk. Ķīnieši tēju ņem līdzi visur - vienkārši pārvietojoties pa pilsētu savās darīšānās, ejot pastaigās vai dodoties garākos ceļojumos. Tā tiek ņemta līdzi gan termosos, gan atdzesētā veidā caurspīdīgās pārgājienu pudelēs.
6. Ķīniešu ēšanas kultūra un virtuve ir īpaša, tas, protams, skaidrs. Tomēr jāpatur prātā arī tas, ka, ja, piemēram, Latvijā tev ķīniešu virtuve ir ļoti gājusi pie sirds un varbūt pat jūties kā tās pazinējs un lietpratējs, nonākot Ķīnā, visticamāk būs jāsastopas ar kaut ko pilnīgi citādu. Tas, ko mēs citur ēdam kā ķīniešu ēdienus, ir ķīniešu ēdieni, kas pielāgoti vietējam patērētājam, tie ir diezgan attāli no autentiskajem. Tas, kas tiek piedāvāts Ķīnā, būs pavisam kaut kas cits. Turklāt vietējā virtuve ir tik daudzveidīga ar daudziem, dažādiem novirzieniem, ka vismaz man ir radies iespaids, ka pasūtot kādu ēdienu, nekad nevar zināt, ko tu gala rezultātā saņemsi. :) Un paredzēt, kā tas garšos, manuprāt, ir iespējams tikai retos gadījumos vai pēc ilgstošas ķīniešu virtuves izpētes. :)
7. Iepriekšējā punktā sarakstītais nebūt nenozīmē, ka ēdiens ir negaršīgs. Vienkārši ir jāiemācās apdomīgi izvēlēties. Tiesa gan, sākotnēji man ar to gāja grūti, tādēļ bieži vien smagi iegrābos. Tomēr tas, ko gribētu uzsvērt - Pekinā pavisam noteikti ir neskaitāmi daudz interesantu, garšīgu ēdienu, ko pagaršot. Piemēram, dažādas zivis, gaļas, dārzeņi, kas cepti uz bambusa iesmiņiem. Cepšana bieži vien notiek uz ielas vai ietvēm pie āra ēstuvēm, tādēļ paiet garām nepamanot būs grūti. :)
8. Ķīniešiem tomāti nav darzeņi, bet gan augļi... Tomātus neliek kopā ar, piemēram, gurķiem un sieru salātos un tiem klāt neliek sāli. Tos pasniedz desertā kopā ar citiem augļiem kā saldo ēdienu. Ir dzirdēts, ka tos mēdz pārkaisīt arī ar cukuru, taču nogaršot to gan nav nācies. Tomēr banketā mazie tomāti bija atnesti deserta vietā kopā ar meloni un arbūzu. :) Lidmašīnā arī sanāca novērot interesantu skatu, kā ķīniešu puiši tomātu sulā mērcē banānu čipšus un tad ēd... Sākumā nesapratu, kā kaut kas tāds var ienākt prātā. Tomēr izskatījās, ka puišiem garšo. :) Un, ja pieņem, ka tomāts ir salds deserts, tad laikam ar banāniem tam vajadzētu tīri labi saderēt. :D
9. Iespsējams kāds man nepiekritīs, tomēr šis ir no manas pieredzes - ķīniešu ēdieni ir ļoti, ļoti asi un ar daudzām garšvielām. Ja vien tik asu nebūtu grūti ieēst, būtu ļoti garšīgi.
10. Ķīniešiem ir salīdzinoši ļoti garšīgs alus (cik nu alu vispār var nosaukt par garšīgu). Lai nu kā, ķīniešu alus ir daudz, daudz baudāmāks par jebkuru citu alu, ko jebkad mūžā esmu garšojusi. Īpaši varu izcelt TsingTao alu.
11. Esot Ķīnā, ir jāizmanto iespēja nogaršot dažādi vietējie augļi, kas pie mums nav sastopami. Ir vērts iegādāties arī vnk ābolus, bumbierus, nektarīnus, melones, arbūzus, ķiršus u.tml. Tie ir ļoti garšīgi un sulīgi, turklāt par labām cenām. :)
12. Pekina, lai arī cik milzīga un mūsdienīga megapole tā nebūtu, piedāvā tās apmeklētājiem arī diezgan sirreālus skatus, piemēram, daudzi Pekinas veco rajonu iedzīvotāji mājās tur vistas un zosis. Pilsētā bieži vien ir sastopamas vistas būros vai ārpus tiem. Kādā parkā novērojām, kā ģimene bija atnesusi uz parka strautiņu peldināt pīlēnus...
13. Pekinā, lai iekļūtu gandrīz jebkurā plašā publisā vietā, ir jāiziet somas skenēšana. Somu skeneri ir uzstādīti metro stacijās, pie ieejas bibliotēkā, dažādos parkos, Tjaņaņmeņ laukumā, Olimpiskajā parkā un daudz kur citur...
14. Ķīnieši vēlas ar jums fotografēties. Pat nav jābūt blondu matu un gaišu acu īpašniekam, lai piesaistītu ķīniešu uzmanību. Tik pat kā visur, kur gāju, sajutu ķīniešu skatienus. Ķīnieši fotogrāfē "platacaino cilvēku" gan slepus, gan atklāti, gan pienākot un lūdzot kopā nobildēties. "Platacainais cilvēks" saņem milzum daudz skatienu savā virzienā. Sajūta ir tāda, it kā esi citplanētietis, jo cilvēki, ieraugot tevi, iedunkā savam blakus esošajam, lai arī tas paskatās, ķīnieši atskatās, iepleš acis, aptur skatienu... Sajuta visai neaprakstāma. :)
15. Arī ķīniešu tirdzniecības paradumi ir kaut kas īpašs un mums neierasts. Ir lērums veikalu un bodīšu, kurās precēm nav norādītas cenas. Vispār nevienai precei... Cena jājautā pārdevējam, un tad tas, jūs aplūkojot un, bastoties uz dažādiem stereotipiem, izvērtējot jūsu iespējamo finansiālo stāvokli, piedāvās jums noteiktu cenu par jūsu izvēlēto preci. Cena tiks uzrakstīta uz kalkulātora. Par norādīto cenu preci nevajadzētu iegādāties NEKĀDĀ GADĪJUMĀ! Kā mūs apgaismoja daži citu valstu pārstāvji, kas dažādu iemeslu dēļ kādu laiku dzīvojuši Ķīnā, par preci varot maksāt apmēram pusi no sākotnēji norādītās vērtības. Ja pārdevējs nepiekrīt jūsu cenai, bet turina piedāvāt savējo, vienkārši jāatsakās un jādodas prom. Visticamāk gala rezultātā preci dabūsiet par jūsu cenu vai arī tikai nedaudz lielāku par to.
16. Pekinā ļoti iecienīts aksesuārs ir saulessargi un vēdekļi. Tā kā vēdekļi mūsu kultūrai nav raksturīgi, mēs mēdzam domāt, ka atveramie pusloka vēdekļi ir ļoti sievišķīga padarīšana, taču ķīniešu kultūrā šāda forma ir tieši vīriešu vēdekļiem. Sieviešu vēdekļi ir apaļi, nesaliekami, ar rokturīti. Tomēr mūsdienās Ķīnā ir nopērkami arī atveramie pusloka vēdekļi ar sievišķīgiem rakstiem, kas domāti sievietēm. Taču nebrīnieties, ja uz ielas satiksiet vīriešus, kas sevi graciozi apvēdina ar tādiem. :)
17. Ar velorikšu vadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Viņiem ir izstrādāti daži labi paņēmieni, kā no tūrista iegūt lielāku peļņu nekā sākotnēji runāts. Piemēram, sākotnēji sauktā cena ir attiecināma uz katru cilvēku, kas brauc velorikšā, nevis uz visiem kopā, kā varbūt sākotnēji jums apgalvo vadītājs. Tāpat tiek piedāvāti braucieni par trīs, diviem vai pat vienu juāni, kas beigās izrādīsies nevis viens juānis, bet gan viens simts juāņu... Tā kā jātur acis vaļā.
18. Velorikšu vadītāji un suvenīru tirgoņi mēdz būt diezgan uzmācīgi. Tas, ka viņi jums seko vēl ilgāku laiku pēc tam, kad esiet atteicies no viņu piedāvātajiem pakalpojumiem/precēm, ir pavisam normāli. Parasti viņi ir apņēmības pilni, pārliecinot jūs par pirkuma lēmuma pieņemšanu.
19. Gandrīz jebkurā situācijā ir vērts diskutēt par cenu. Visticamāk, ka jums izdosies tikt pie zemākas cenas. Nevajadzētu ļaut sevi apšmaukt, jo gan jau, ka arī jums labvēlīgas cenas gadījumā, pēc vietējo standartiem jūs samaksāsiet par daudz. :)
20. Ķīniešiem ļoti iet pie sirds dažādi kolektīvi pasākumi, piemēram, kolektīva vingrošana. Gan parkos, gan māju pagalmos diezgan bieži var sastapt lielākus un mazākus cilvēku bariņus, kas ir sanākuši kopīgai vingrošanai, dejošanai, cīņas mākslu treniņiem, skrituļslidošanai u.tml.
21. Dažādi velo-braucamrīki ir lielā cieņā. Tie ir dažādu veidu un izmēru. Bet tie ir visur un to tiešām ir ļoti, ļoti daudz.
22. Arī dažādi elektriskie braucamrīki ir lielā cieņā. Tie brauc klusiņām, tomēr tas nenozīmē, ka jūs tos nedzirdēsiet... Jo arī taurēšana ir ļoti lielā cieņā. :)
23. Vakarā uz ielas ir iespējams satikt daudzus suņu īpašniekus, kas izveduši pastaigās savus mīluļus. Suņu laiks sākas tā ap pusastoņiem. Pārsvarā tādi nelieli, mīlīgi suņuki ar pekiniešu suņu actiņām. :)
24. Dažādos parku ezeros ir ļoti daudz katamarānu un dažāda lieluma laivu. Turklāt tos var iznomāt par ļoti pieņemamām cenām.
25. Tāpat pie parku ezeriem bieži vien redzēsiet zīmes: nemakšķerēt, nepeldēties u.tml. Taču tās īsti nespēj atturēt apņēmīgos pekiniešus. :) Makšķerēšana parku ezeros, tāpat kā peldēšanās, ir lielā cieņā.
4 comments | Leave a comment
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}