Human is the awkward liminal phase between animal and machine

1333

Man ļoti patīk viedie līgumi, gan teorijā, gan praksē. Tie ir mazi digitālās pasaules dabas likumi. Reiz palaisti, tie ir mūžīgi (atrodas blokķēdē), darbojas bez cilvēku starpniecības vai iejaukšanās un ir neizbēgami. Likumiem, jebkuriem likumiem, vajadzētu būt tieši tādiem — ne obligāti skarbiem, bet neizbēgamiem un nepārsūdzamiem, kā termodinamika vai gravitācija. Viedos līgumus tagad vairs arī nav grūti sastādīt un lietot, pateicoties rīku un dokumentācijas apjomam.

Tā nebija himna mehanizētajam kapitālismam (kaut arī kādēļ gan ne, cilvēki pēdējā laikā dzied himnas daudz dīvainākiem un mazāk rezultatīviem elkiem), tas bija ievads idejai. Ideja ir šāda: izveidot automatizētu rīku komplektu, kas:

1. periodiski pārstaigā vietējos blogus, forumus un komentāru lentas;
2. atrod tur sastopamo kovidiotu atstātās gaudas un giljotīnu taisīšanas instrukcijas COVID-19 epidēmijas sakarā;
3. no brīvprātīgo samesta fonda par katru šādu ierakstu ziedo zināmu naudas summu kādam no COVID-19 apkarošanas vai atslodzes pasākumiem;
4. publiski apskatāmā mājas lapā izvieto pārskaitījumu datus, ekrānšāvienus ierakstiem, uz kuru pamata ir ticis pārskaitīts, kā arī pateicības ierakstu autoriem.

Tautai savus varoņus ir jāzina, bet stulbums un stulbuma katalizēta katastrofas novēršanas traucēšana nav varonība. Šādi katrs pamanītais kovidiotisma akts dos nelielu, bet taustāmu labumu, pie tam caurspīdīgā, pilnīgi legālā un pašu kovidiotu makus neapdraudošā veidā. Pateicoties automatizācijai un blokķēdei, šis veidojums kļūs par vietējās datu ekosistēmas dabas likumu: proti, tik ilgi, kamēr kovidioti turpinās uzdarboties un tik ilgi, kamēr būs entuziasti, kam atradīsies pa liekai kapeikai, šie ziedojumi turpināsies, bez iekārtas autoru dalības un iejaukšanās, nepārsūdzami un neizbēgami.

Idejas koda un atbalsta bāze jau ir sākusi tapt, ar cilvēkiem tiek runāts, turpinājums sekos.