1703Ja jau esam nonākuši līdz informatīvā un literārā vārda cenzūrai uz “tikumības” pamata, es vēlētos šeit kontrastam (vai varbūt kondrātijam, atkarībā no tā, kurš lasa) pieminēt klasiķus, kurus literatūras stundās varbūt piemin mazāk, taču kuru klātbūtne pasaules literatūras vēsturē liek labāk apjaust, cik patiesi monumentāls darbs stāv priekšā mūsu jaunizceptajiem krustnešiem un inkvizitoriem. Bez tālāka ievada — Gajs Valērijs Katulls, “Poēmas”, Poēma № 16, ne sevišķi profesionālā, toties tehniski korektā manas necilās personas tulkojumā. ( ... tālāk ... ) |
