|
|
Monday, July 7th, 2014
| |
11:53
|
|
| Saturday, July 5th, 2014
| |
13:49
|
|
gatavošanās un gaidīšana ir daļa no lieliska pasākuma. Mazie sīkumi ceļ spārnos(ne enerģijas dzēriens)-pašcepta maize, zaļā tēja, salikt mantas pa vietām un tādējādi sakārtot savu galvu(vai arī sakārtot mantas kā apliecinājumu, ka domās atkal kārtība), dzert aukstu ūdeni no vīna glāzes, jo ir sajūta, ka svētki.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, June 20th, 2014
| |
14:13
|
turpinu svinēties. Dzimšanas diena būs nosvinēta(šodien saņnēmu vēl dāvanu, tā ka oficiāli jau nedēļu svinu) un jāsāk svinēt Līgo!
Darbā uztaisīju Jāņiem ozolzaru vainagus, nopirku dāvanas, uzvilku tautas tērpu, saviju sev ziedu vainagu, ar kolēģēm sarūpējām darbiniekiem cienastus un tagad jau visi laiski apmierināti pieēdušies devušies atpakaļ strādāt. Man liekas, ka izdevusies jauka diena! Man liekas, ka man sanāk un es varu cilvēkos radīt prieku!
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Monday, June 16th, 2014
| |
09:58
|
|
| Sunday, June 1st, 2014
| |
10:38
|
vakar šīs sezonas 2Xrace aizvadīts atkal jaunā sastāvā. Gribētos teikt godam, bet tās kļūdas ko ielaidām kopumāmums droši vien kādas 20minūtes deva, bet mainīt neko nevar, var tikai gatavoties nakamajam posmam Daugavpilī. Un ne tikai jāskrien un jābrauc, bet jācenšās nesaslimt pirms nākamā posma. Šajā es izjutu, kā ir, kad nav pārāk daudz spēka vienkārši skriet, mīt. Diena arī, protams, bija karsta (pretstatā visām prognozēm). Man pietrūka arī ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lidot, ar kuru no pastrīdēties/padiskutēt par pareizajiem ceļiem un to, kur atrodamies (man tomēr ar svešākiem cilvēkiem kauns tā strīdēties). Lai gan jaunā meitene, protams, visu izdarīja, ko likām, pati bija nedaudz nedroša un arī man bija mazliet bail par viņu vai viss būs ok. No fiziskā viņa bija ļoti piemērota un visu varēja izdarīt, bet man patīk, ka Anete cenšas un saprot kaut ko no tā, kas notiek kartē.
Lai vai kā esam 8.no16 sieviešu komandām un 76.no116 kopumā. Kas pret iepriekšējo posmu ir sliktāk. Nu ir ko atkal paveikt Daugavpilī
Vakarā izlēmu atpakaļ braukt ar Ivo, un palūgt, lai mani izlaiž Jelgavā. Vakars gan ievilkās viņu un pārējos no Sporta klases gaidot, tad pie Ilzes vēl vakarējot, bet bija skaists vakars ar pašdarinātu sidru, foršu kompāniju un galu galā 2 naktī Ivo mani atgādāja līdz maniem laukiem. Šodien miegaina un sagurusi, bet jāiet cept plātsmaize un pļāpat ar mammu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, May 25th, 2014
| |
23:34
|
|
Aizvadīts brīnišķīgs mini atvaļinājums un brīvdienas. Šajās četrās dienās esmu satikusi draugus, šķīvīti mētājusi, magnetizējusies, braukusi ar velo(kopā ap 130km), skrējusi, sauļojusies, lasījusi, gatavojusi ēst, atklājusi peldsezonu, pirtī gājusi, lego likusi, lasīt palīdzējusi, laistījusi stādus un vēl visādi forši atpūtusies. Par manu atpūtu liecina gan nogurums muskuļos, gan mazliet apsvilināti pleci, gan nobrāztas kājas. Viss tieši tā kā vasarai piederās. Turklāt šobrīd liekas, ka ir daudz prieka un enerģijas ne vienai vien darba nedēļai.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, May 20th, 2014
| |
13:04
|
|
| Friday, May 16th, 2014
| |
09:28
|
vakar bija ļoti jauka diena, tiku pie rezerves daļām saviem velosipēdiem. Mēģināju pati nomainīt un saregulēt bremžu klucīšus, kas neizdevās īsti, redzēju zīmīgus latviešu hokejkomandas vārtus. Mēģināju Viesturu pierunāt palīdzēt man ar velo remontu, ebt viņš mani uzaicināja kultūru baudīt. Ar dzīvokļa biedrenes velo(jo abi manēji tobrīd nebija lietojami) aizbraucu uz Kalnciema kvartālā notiekošo Baložu pilni pagalmi pasākumu. Nosalu, bet citādi bija ļoti jauki. Atceļā Viesturs kā jau džentelmenis piedāvājās ienākt un palīdzēt ar bremzēm. Es tikmēr izcepu kartupeļus un pēc bremžu uzlabošanas pasēdējām ar tēju. Laikam jau lai ko es iemācīšos gatavot, cepti kartupeļi vienmēr būs mans firmas ēdiens draugiem.
Šodien miegaina, bet priecīga, jo mans pilsētas velo atkal ir ļoti feini ripināms.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, May 14th, 2014
| |
23:51
|
braucu mājās no superīga vakara un tomēr mani reāli izveda viens autobraucējs.
Piebraucu pie kurstojuma, samazināju ātrumu, gandrīz apstājos, jo uz vienu pusi gājējiem luksafors sāka mirgot. Manā izvēlētajā virzienā dega nemainīgs zaļais,tāpēc lēnām ripinājos pāri. Attiecīgi manā virzienā turpina ripot mašīna, nepstājas ne pie līnijas, ne pie zebras, brauc tikpat kā man virsū. Es raidu viņam niknu skatienu un žestu(pavicinu roku, nekādus pirkstus es nerādīju). Šis norulē logu un sāk kaut ko ņemties, es viņam saku-redzi-man ir zaļš, zaļš. Un viņš sāk -velosipēds jāstumj pie rokas, palasi noteikumus(krieviski teksts gan), es saku, regulējams krustojums, pats palasi noteikumus. Viņš protams mierā nelikās un vēl kaut ko muldēja, es vēl viņam atkārtoju, ka viņš laikam sen licis tiecības, ka nezin tādus jautājumus un aizbraucu.
Pladies otram auto braucējam, kurš man braucot garām pateica, ka man taisnība, parādīja īkšķi uz augšu un pasmaidīja. Tādad satiku vienu velo ienīstošu frīku, kurš brauc pie sarkanā un nezina noteikumus, un vienu ļoti feinu autovadītāju. 1:1
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, May 13th, 2014
| |
23:21
|
šodien kārtējo reizi apstiprinās, ka sports ārstē. Pirms magnēta biju nogurusi, skumja, dusmīga-tādā mistiksā garastāvokļa kokteilī(skaidrs, ka ne labā). Pēc magnēta, lai arī reāli izlijusi un mazliet nosalusi, smaidīga, priecīga un optimistiska.
Skaistus jums sapņus!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, May 12th, 2014
| |
14:33
|
|
man laikam piemeties kaut kāds a-riepa-ta-caura dēmoniņš. Sporta velo jau 2 kameras nomainītas, un trešo varēšu mainīt vakarā, jo izskatās, ka aizmugurējā riepa nobraukta tik plika, ka visu laiku pārduru kameru. Šodien dabūju "mīksto"dodoties darīšajnās Dominā. nekas neatlika kā Prizmā pirkt kameru un stumties uz Statoilu mainīt. Steigā biju paķērusi kaut kādu nepareizu kameru ar nepareizu ventīli. Attiecīgi šodien sanāca likt iekšā un ņemt ārā kameru veselas trīs reizes. Instrumentu man nebija, izmantoju atslēgas, pamatīgi nomūrējos un nomopcījos, bet izbaudīju arī cik atsaucīgi ir cilvēki, man kopumā visādi palīdzēja un mēgīnāja palīdzēt šķeit cilvēki 10. Viens šķeit, pat nokavēja kaut kādas tikšanās sākumu. Nu līdz darbam atpakaļ esmu tikusi, ceru, ka mājup arī tikšu. Bet laikam tiešām jāklausa padomam un jāpērk jaunas riepas. Bet abiem uz reiz baigi negribās. Būs mājās jāievērtē, vai nevaru tomēr pirkt tikai vienam un pilsētniekam priekša uzlikt sporta velo normālāko riepu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, April 11th, 2014
| |
12:21
|
Vakar divas svarīgas lietas, kas tādi mazi solīši, bet peitiekami priekš manis.
Pirmā braukšana ar savu jauno instruktoru. Instruktors pacietīgs un sakarīgs. Gan jau sapratīsimies. bet ir skaidrs, ka process paņems daudz laika un naudas. Nu tāda dzīve-neko darīt.
Vakarā palūdzu Artai kādu brīdi pacensties un vismaz dažas nedēļas uzreiz nomazgāt visus traukus. man gribas dzīvē un dzīvoklī kārtību. Un to vieglāk paveikt, ja pārējie sadarbojas.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, April 3rd, 2014
| |
10:00
|
Rīgā pavasarī ir pilns ar neparastām, ajunām, zināmām, mulsinošām smaržām(jā, arī smakām).
Pēdējo nedēļu kaut kas Bastejkalnā ļoti smaržo pēc meža. Ejot garām uzvēdī tāda smarža, kā parasti Xrace braucot cauri meža cirsmām. Pilna asociācinu buķete-siltums, rokas ieķērušās velo stūres gumijās, azarts, gaidas un bailes, kas nāks aiz nākamā pagrieziena. Nevaru saprast vai šovakar jādodas izskriet centrs, lai atrastu smaržu avotu, vai labāk atstāt sev noslēpumu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, March 17th, 2014
| |
10:56
|
|
Atgriezusies ziema. Man jau protams patīk, kad lielas pārslas laižas pār zemi un viss kļūst balts un skaists, bet man jau sirdī tā kā ienācis pavasatris, ziemu šiti negribas vairs. Varētu vēl priecāties, ja zinātu, ka varēs vēl aizlaist paslēpot, bet brīvdienās jau atkal nokusīs. Vai sasnigs tik daudz, ka Uzvaras parkā ceturtdien varētu slēpot? Nu tāds ne cepts, ne vārīts...
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, February 27th, 2014
| |
08:55
|
Vakardiena ir lielisks piemērs tam ka tad, kad neko negribas ir sev jāpārkāpj pāri un tomēr jāiet skriet un slidot un satikt cilvēkus. Skrējiens super lēns, jo pēc ziemas sačkošanas, muskuļi pēc nelielas piepūles sāk smelgt. Nekas, pagaidām grūtāk, bet ir jau zināms, ka pamazām kļūs vieglāk.
Slidojām trijatā un priecājāmies, cik maz cilvēku, mēģināju iemācīties slidot atmuguriski, bremzēt un likt vienu kāju pāri otrai. Man liekas, ka sāku justies jau diezgan labi uz slidām, nu visādā zinā krietni stabilāk. Un izdauzījāmies vareni, jo cilvēku bija ļoti maz un varēja slidot ne tikai apļot, bet visos virzienos un vnk baudīt procesu.
Visbeidzot Viesturs mājupceļā pieteicās apskatīt manu pilsētas velosipēdu, kuram galīgi nestrādāja bremzes. noķimerējās krietnu brīdi, visādas skrūvītes piegrieza, atgrieza, bīdīja un panāca, ka ar manu velo var nobremzēt un apstāties. Šodien uz darbu braucu svārkos un ar elegenci. Un ja tā padomā, ka pirms tam es gribēju tikai apēst vakariņas, iedzert vīna glāzi un iet gulēt.
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, February 13th, 2014
| |
12:59
|
|
es reizēm domāju, kāda problēma ir citiem un reizēm arī man, ka mēs nevarm atļaut citiem ticēt vai neticēt tam pašam kam mēs neticam vai ticam. Vai tā ir kaut kāda mana nepārliecinātība, ka ja visi netic tam pašam, tad tas nozīmēs, ka man nav taisnība vai ir mazāka taisnība? Vai tas kaut kā maina manu realitāti? nemaina jau, bet tik un tā iesaistos diskusijās? Vai tas ir sporta pēc vai kāpēc?
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, February 12th, 2014
| |
22:08
|
mana vakara idille pēc darba-pabeigt lasīt skumju grāmatu, uztaiīt ēst pusdienas turpmākajām dienām un vakariņas, paskriet un pavakariņot, piedzerot klāt vīnu un skatoties filmu reklāmu rullīšus. Pierakstu filmas, kuras es gribētu redzēt, pēc gada notiekti varētu būt pieejamas.
Vakar izlasīju kaut kādā žurnālā - Nav vajadzīgasbrīnumainas lietas, lai būtu brīnumaini laimīgs. Tieši tā arī ir.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, February 11th, 2014
| |
10:22
|
|
Brīvdienas bija riktīgi jaukas. Kopā ar mammu audu, iemācījos ievērt notrūkušu diegu un pavirzīt aužamo uz priekšu. Taisījām skaistas pārejas no sarkaniem un pelēkiem diegiem. Šonedēļ jau varēs aust pašu paklājiņu. Protams dzīvojāmies ar bērniem, Ralfs piemēram neprasa vectētiņam, lai palīdz salikt mašīnu, bet man.
Sestdienas vakarā aizbraucām uz Ledusskulptūru festivālu. Nostāvēju vispirms rindā, lai tiktu iekšā, un pēc tam rindā, lai tiktu pie pārtikas izsalkušajiem rakariem. Žēl, ka skulptūras tik ļoti izkusušas, bet vispār bija jauki, Ralfs kārtīgi saslapinājās uz ledus slidkalniņa, Patrīcija izbridās un izlēkājās pa peļķēm un redzēja Lauri Reiniku dziedam, man patika saškiebusies Eifeļa un pūķa skulptūra un bērnu prieks par lietām.
Svētdien atpakaļ Rīgā tēlot Pandu Rīgas Zoo. Bērni, daudz bērnu un pat pieagušajiem mani ieraugot liels smaids uz sejas, ar mani sarokojās, fotogrāfējās, apskāva, paijāja, paraustīja aiz auss un vnk priecājās par lāci pandu. No nepārtrauktā smaida sāka smelgt vaigi. Bērni ir prieks. Un ieraudzīju, ka Ceļotājs sācis tirgot aizķeres priekš sienām(iespējams tirgoja arī iepriekš, tikai es nebiju pamanījusi), es gribu tos foršos zvērus priekš mūsējiem. Varētu uztaisīt pie tās pašas platformas vienu sienu ar tādiem ķeburiem, tā slipeniski pieliktu. Jā, ir jauns mērķis šim gadam!
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, January 30th, 2014
| |
11:02
|
Es zinu, ka tā būs vienmēr, bet nez kāpēc šobrīd liekas, ka visādu foršu lietu/pasākumu, ko gribās vairāk kā jebkad. Sacensības, koncerti, izrādes, grāmatas, utt. Bet šobrīd un šogad(un iespējams arī turpmāk vairāk kā iepriekš) man ir jāpiedomā pie saviem izdevumiem kietni stingrāk un jāsaka sev biežāk-nē!
Un ņemot vērā, ka man ar pašdisciplīnu vienmēr ir bijusi cīņa ar sevi, tad tā ir problēma. Vienīgais, ko es esmu kaut cik piespiedusi sevi-gatavot mājās un tikpat kā neko nepirkt gatavu pusdienām. Tas noteikti ir nedaudz samazinājis manus izdevumus, bet ne pietiekami.
Bet nu labi, esmu nolēmusi sev neļaut iecepties uz to, kā man nav, tā vietā koncentrēšos uz to, kas ir - šovakar Ieva mani ved uz Skuteļa stāvizrādi un brīvdienas Cēsīs.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, January 26th, 2014
| |
18:14
|
manām brīvdsiewnu darbībām laukos laikam pievienosies palīdzēšana mammai aušanā. Šoreiz palīdzēju ievilkt diegus un griezu iepriekš uzausto bārkšu materiālu paklājam. Esmu tikusi pie tulznas, bet baigi forši, ka daudz sadarījām. Riktīga komanda no manis mammas un tēta :)
Izmēģināju lielisku recepti ar medu un auzu pārslām, kaut ko šāda tipa http://cetrassezonas.lv/lv/receptes/uzkodas/recipe.php?id=42128
Bet labāku, jo mazāk sastāvdaļu un nemaz cukura, tikai medus. Visiem ļoti garšoja un es prātoju vai neuzlabot un neņemt līdzi sacensībās-gardi un barojoši, bet arīõ veselīgi!
Un tā kā vakar clidojām unż Rīgas kanāla ledus, brīvdienas ir izdevušās skaistas. Rīt vārda svētki-šodien vēl kūkas jāizcepj, būs jauka diena ar jauku vakaru-tā izskatās :)
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|