|
|
Tuesday, January 21st, 2014
| |
09:12
|
Vakar darba diena bija stipri kaitinoša, brīžiem vārījos dusmās. Mājās noskatījos The Butler. Filma interesanta, bet es biju gaidījusi kaut ko citu, nezinu ko, betmazliet vīlos.
Tāpēc pat pēc filmas noskatīšanās izdzinu sevi ārā. Kā parasti skrienot izdomāju simts un vienu domu. Sāku ar to kā man gāja pa dienu, turpināju dusmoties, tad pārslēdzos uz skumšanu par pasaules kārtību un Lielajām problēmām un visbeidzot nonācu pie savas pasaules. Pēc deviņiem km atgriezos mājās mierīga kā buda. Skriešana ārstē visas kaites.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, January 18th, 2014
| |
23:13
|
atbaraucu vakar uz laukiem un sapratu, ka telefonam lādētājs palicis Rīgā. Izslēdzu, lai svētdien braucot uz Rīgu var vēl piezcanīt Ievai. Patiesībā baigi labā sajūta. Zinu, ka nekādu raķešzinātni neatklāju, bet nebiju pamanījusi cik daudz esmu ar telefnu aizrāvusies.
Šodien papildus parastajām izklaidēm, palīdzēju mammai aust. T.i. mamma taisīs bārkšainu paklāju un tad sanāk aust divreiz vienu un to pašu-uzauž,m sagriež strēmelēs un auž vēlreiz. Palīdzēju un audu to pirmo reizi. Un tas jau viegli - tikai spiež vienu pedāli, izvelk cauri un piesit, nospiez otru pedāli atkal izvelk cauri un piesit. Ik pa brīdim uztin papildus dziju un paritina uzausto tālāk. Man pilnīgi žēl, ka rīt paredzēts braukt uz Rīgu uz magnētu, gribas vēl paaust. Azarā iegāju, he he :)
Šopdien biju pie frizieres un skatoties spogulī sapratu, ka vaigi man atkal kļuvuši tādi apaļāki. Skaidrs ir, ka jāskrien un citādi jākustās vairāk! Izcili būtu atrast trešo cilvēku Xrace un sākt trennēties kopā, būtu arī lielāks stimuls nesačkot...
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, January 12th, 2014
| |
12:21
|
|
šonedēļ divas reizes biju uz teātri. Abās reizēs redzēju jaunus daudz sološus aktierus. Kārlis Zāle un Uldis Siliņš. Manuprāt abi talantīgi un ar interesantu nākotni teātrī. Abi nonākuši manos mīļākajos teātros - Nacionālajā un Valmieras. Uzzināju arī,ka Martinsons vairs nebūs Valmieras teātrī,žēl! Interesanti kāpēc un kur varēs viņu redzēt nākotnē(ja varēs). Šogad noteikti vairāk jāiet uz teātri un noteikti jāaizbrauc vēlreiz uz Valmieru!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, December 7th, 2013
| |
14:37 - priecīga, priecīga Stundiņa
|
sniegs-forši
sētnieki-forši
mašīnas-foršas
velo-super foršs
mežs-brīnumskaists
magnēts-izcils
silta duša - ekstāze
tēja ar medu - bauda
viss IR atkarīgs no uztveres. Jo braukt ar velo uz magnētu nebija pati prātīgākā doma, nokrist nebija forši un slīdēja, nēsāja un lēni ripinājās. Bet sveika un vesela turp un atpakaļ. Un mašīnas tomēr ļoti zolīdas šodien-palaiž, apmet loku, piebremzē, sētnieki strādā visās malās(un ja arī kaut kur nestrādā -nekas, lai atpūšas!) Mežā protams galīgi negāja kā gribētos, jo sniegs visu apklājis un man virziens vairs neturās, reljefu pietiekami nejūtu. Jāpierod! Nākamreiz gan jau būs vieglāk!
Ir pirmais siegs un mežā skaisti, pilsētā skaisti un sirdī skaisti. izdzeršu tēju un ar māmiņu dosimies uz teātri :)
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, November 15th, 2013
| |
18:58
|
|
braucu mājās domīga un likās, ka man būs daudz ko teikt, kas jauns, kas neizprotams, vai kas vnk nav īsti tā kā pierasts. Tagad tas viss kaut kur aizpeldējis. ir tikai miers un milzīgs nogurums. bet 3-4 jāsaņemās un jābrauc mājās svinēt aizgājušos mīļo sv'tku. labi, ka kūku izcepu vakar.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Sunday, October 27th, 2013
| |
09:08
|
|
Vakar noskrēju Siguldas kalnu maratona vidējo(33km) distanci. Bija smagi. Jo laika apstākļi bija parūpējušies, lai būtu gana silts, bet tomēr ļoti slapjšs un ārkārtīgi dubļains. Un to cik dubļains laikam nevar īsti aprakstitīt, jo brīžiem kājas tā aplipaar dubļiem kā mūsu laukos pēc lietus no kartupeļu lauka iznākot ar papildus pāris kg pielipusiem pie zābakiem. Un kalnā bija grūti gan kāpt gan lejā tikt. Augšup atpalstījos uz nūjām, bija grūti, bet stabili kaut cit, lejup viss bija noslidināts jau un vienīgais glābiņš bija koki, pie kuriem pieturēties, apskaut un atdurties. Tapat pāris reizes nolikos uz dibena. Bet tie ātrākie skrējēji šķiet vispār neiespringa un nešļūkšanu, jo viņi izskatījās super dubļaini. Sigulda protams ir gleznaina jo gleznaina un skaistu skatu mums bija gana, tas arī forši. Un man vel piedevām visu ceļu bija kompānoja-Ivo motivēja pirmos divus lielos apļus un pēc tam mazajā beigās es viņu, jo viņam bija sākusi traucēt veca ceļa trauma un uznācis superbesis. Tā arī kopā visu notipinājām, nošļūcām. Laiks sliktaks nekā es būtut domajusi, bet tas tāpēc, ka man krietni par maz klanu trenniņos. Varētu vēl kādu reizi izskriet SKM, vai garāku distanci nezinu, bet varētu skriet, tikai labāk jātrennējas. Jā un vecāki man atbrauca pakaļ, bija forši ieraudzīt viņus uz finiša līnijas :)
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, October 18th, 2013
| |
22:52
|
|
tāds nepatīkams jaunums, kas ir diezgan droši, ka man ir laima slimība. Nu jāuztaisa asinsanalīzes, bet godīgi sakot, es negribu iedomāties kas cits tas ir no kā man pa pusi vēdera ir sarkans aplis. No svētdienas sākšu dzert antibotikas(jo ātrāk netieku pie receptes). Labi, ka arstējas vnk dzerot zāles, slikti tas, ka zālēm mēdz būt blakusparādības-slikta dūša un nogurums. Nu labi, ka tas tagad nevis vasarā.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, October 17th, 2013
| |
14:17
|
|
ak jā, es esmu novērtēta kā jūtīga. Man tā nešķiet, bet māmiņa arī saka, ka tā varētu būt. Būs jāpievērš uzmanība tam kā reaģēju uz kritiku.
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| |
14:14
|
|
turpinājums anektodei- man piedāvāja darbu un es piekritu. Pirmdien sākšu strādāt :) Droši varat sākt jokot ;)
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, October 14th, 2013
| |
19:51
|
|
baby steps - uzrakstīju motivācijas vēstuli un aizsūtīju kopā ar CV. Kā arī aizsūtīju arī CV uz vēl vienu vakanci. Laikam esmu iekustējusies :)
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Sunday, September 22nd, 2013
| |
06:34
|
|
Tik ļoti daudz, kas noticis,kas pieredzēts pēdējā mēneša laikā, neticās,ka tas ir tikai mēnesis. Bet visu jau nevar tā izstāstīt. Tagad tikai tas, ka pēc ilgiem laikiem esmu mājās pēc ballītes līdz rītam. Ballītes beigas gan bija jau palīdzēāna novākt un filozofiskassarunas ar diezgan iereibušo pasākuma vadītāju. Bet tajā visākaut kāds nerēls šarms. Prfekts posms Xrace, kur skrējām,airējām, braucām un visu izdaŗijāmbez kļūdām, pareizi, laikā un tā lai tiktu uz pjedestāla 3.vietas gan šajā posmāgan visā kopvērtējumā Tautasklasē starp dāmām. Šoden/vakar daudz šampanieša, smiešanās, griešanās, dejošanas, smaidīšanas un bērnišķīgas priecāšanās par dzīvi. Šorīt mazliet atgriezos realitātē, ne skarbā, bet vnk realitātē. tagad tēja, kkas prātīgs vēderā un jātiek uz laukiem. Misija neaizmigt pie virtuves galda :)
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, September 1st, 2013
| |
23:46
|
atbraucu no skaistās Norvēģijas,iespaidu daudz. Skaista, dārga, skarba, neparasta, aizraujoša un draudzīga. Jābrauc būs vēl! Varētu nākamreiz uz Ziemeļu galu, uz baltajām naktīm, Nordkapu.
Bet arī mājās ir skaisti, ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lidot biju skriet, ideāls laiks un ideāla kompānija.Paldies! Vajadzēs vēl tā!
Un skaisti ir tepat Daugavas malā. Tādu mākoņu pamaļu nav kalnu ielejās. Man patīk atgriezties!
Pēc īsajām dušām ceļojumā, vanna sniedza absolūtu baudu. Nu vakara punkts uz i -sarunas par visu un neko. Tāda ir tā laimes sajūta. Tagad.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, August 19th, 2013
| |
13:03
|
|
Līdzi jušana ir jauka lieta, bet lēnām sāk apnikt stāstīt vienu un to pašu stāstu. Lai arī sestdien ļoti gribējās piedalīties Xrace un arī velo un skriet prasās, nav tādas rūgtuma sajūtas, tikai mazliet tukšums. Esmu jau pieradusi kaut kādas sajūtas likvidēt ar slodzi, kā arī ikdiena liekas dīvaina bez aktivitātēm, pāris dienas vēl neko, bet kad nedēļa apkārt ir savādi. Bez fiziskiem ierobežojumiem, pagājušajā nedēļā jutu, ko man tiešām gŗuti koncentrēties, lietas aizmirsās, solījumi, elementāras leitas turkplāt reizēm. Bet tas laikam arī saistīts ar to sajūtu, kad viss ir kaut kā ne tā. Ne tā kā slikti, bet nu pilnīgi neplānoti. Lai vai kā ar šodienu esmu atpakaļ darbā, cenšos savilkt visus darbu un ārpusdarba galus, lai uz Norvēģiju var braukt vieglu sirdi.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, August 12th, 2013
| |
23:21 - Vasaras grandiozākais piedzīvojums
|
Latvijas Adventure raid(LAR) Ežezerā ir noslēdzies un emociju ir daudz. Galvenokārt labas, jo bija interesanti, forši, izaicinoši, skaisti, jautri, reizēm bailīgi, iespaidīgi, brīžiem ļoti smagi un ļoti sāpīgi. Manas spilgtākās emocijas no pasākuma:
* pelde pa pliko ar komandu naktī Laukezerā un krītošas zvaigznes pirms sacensībām
* Nakšņošana Jāņa ģimenes "laukos" pie Laukezera klētiņā kā Brīvdabas muzejā, kur smaržo pēc bērzu slotiņām un izskatās kā vecā latviešu kino. Ļoti gribētos tur atgriesties uz Līgo vai Jaungadu. Šajā vietā tiešām likās, ka ir laba sajūta, aura, absolūta viegluma sajūta.
* brauciens ar Jāņa velo ar noregulētu sēdekli uz pašu zemāko, bet kājas knapi aizsniedz pedāļus. Jutos kā bērns vai punduris. Jā, man tiešām ir īsas kājas :D Vēljo vairāk priecājos, ka varu kaut cik turēt līdzi.
* apmēram divu km pelde Ežezerā no salas uz salu. Lai arī niedres sabakstīja kājas un dēles centās tikt pie manām un Jāņa asinīm, tā bija skaista un brīnišķīga atpūta, nevis maukšana, sports, vismaz pēc sajūtām. Ūdens perfekts-silts, bet atsvaidzinošs.
* pastaigas pa mežiem un purviem ar dzērvenēm, mellenēm un brūklenēm. Uzņēmām vitamīnus.
* laivošana ar kanoē pa Ežezeru un grūtā stūrēšana, līdz man lika labāk orientēties, bet es galīgi neņēmu ļaunā, nejutos slikti, ka esmu vājākais posm. Jo manai komandai bija labi arī tā, mani pieņēma tādu kā esmu, tik stipru vai vāju.
* rāpšanās kokā bez sasaistes un pāris sekunžu sajūta, ka nekontrolēju situāciju, bet tomēr viss veiksmīgi. Sveša komanda mums pat palīdzēja nokāpt, laikam tāpēc, ka citādāk traucējām viņiem un mums tomēr vienīgajiem komandā bija divas nevis viena meitene.
* negaiss, zibens, pērkons, traka līšana - vētra velo posmā. brauciens cauri zirgu ganībām, kurus neredzēju, bet jutos, ka braucam tur, kur nebija paredzēts. Priecāšanās par daudzajām vardēm uz ceļa un asfalta ceļa absolūta izbaudīšana. Pēc zemes ceļiem, vienkārši kaifs un pat es izbaudīju atlaist bremzes uz ālut ātrumam "uzkāpt" līdz 42km/h nobraucienos.
* laivas naktī, kad pazūd orientācija, kur ir kas. Tulkoju komandas biedriem, ko otrs domā, lai nav cepiens. Ņēmu virzienu, vismaz kaut kur noderēja ka man arī kompass bija līdzi. Mums bija skaists kanoe nakts posms, pretstatā tiem, kam hardkorā bija jālaivo vētras pašā epicentrā.
* punkts pie ezeriņa, kuram visi krasti līgojas, bet naktī iestājies jau lielais vienagla un tas vairs nesatrauc, tikai, kad kāja iegrimst līdz celim varbūt mazliet nepatīk gan.
* velo brauciens naktī pa zemes ceļiem ar smagu kritienu(smagākais laikam kāds man ir bijis), daudziem paŗāk ieinteresētiem suņiem un totālu nevēlēšanos vairs turpināt. paturēju visu to smagumu sevī, jo tajā nebija nekā produktīva vai jēdzīga. Bet bija tiešām sāpīgi, grūti, pat apraudājos, bet tad ļoti labi sapratu, ka žēlošana tikai ieslidinās mani dziļāk sāpēs, nevis izvilks ārā. turklāt komandu pievilt nespēju.
* kāju posms pa ceļiem un neceļiem autopilotā, kad brīžiem šķita, ka gulēju ejot. Ļoti smaga iešana. Visi pārsalām. Nedzirdējām, ka Jānis mums saka, ka viņam ir slikti, jo viņš to netaica gana uzstājīgi -negribēja žēloties, mēs padoties. Mazliet pārforsējām, attaisnojumam-paņēmām dažus grūtus punktus, ko ne visiem izdevās.
* Rīta kašķis vai kaut ko darīt vai nē pēc visa tā smaguma, bet izšķiršanās par pēdējām divām peldēm. Pat ar ļoti sāpošu roku un celi, lieliskas rīta peldes. prieks par atzinīgiem vārdiem par stiprām un foršām Ilzēm.
* gandarījums, prieks, miers, pārgurums un izcils miegs pirms mājupceļa un cīņa ar miegu mājupceļā, lai izklaidētu Jāni. Jaukas sarunas, tomēr esam ļoti forša komanda, kas tik viegli saprotas, it sevišķi Jāņa dēļ, jo viņš tiešām lietas ņem viegli un pret cilvēkiem izturas ārkārtīgi labi un saprotoši. Piedeva mums neieklausīšanos un viņa izdzīšanu.
Tagad gultas un miera režīms, jo konstatēts smadzeņu satricinājums. Man ir foršs ģimenes ārsts, izstāstīja par to kā manas smadzenes kratās un kā tagad viņu želejaino struktūru vajadzētu mazāk kratīt, jo gribēju vēl turpināt sportot. Tātad esmu laukos, jo te man ne par ko nav jāsatraucās - ir gan ārsts, gan daudzi aprūpētāji. Rīt aizvedīs uz rentgenu. Žēl par to, ka jāizlaiž Xrace, Nike Riga run, nevarēšu taisīt garo skrējienu maratona trenniņos pirms Norvēģijas brauciena, labi, ka pagaidām teica par 2 nedēļām miera, uz Norvēģiju tā kā vēl tieku. Bet vispār jāietur sportā pauze. Toties pavadīšu laiku ar ģimeni(jo laikam sarunāties ar mammu un skatīties uz saviem brāļa bērniem ir viena no tām izklaidēm, kas man nekaitē), aiziešu uz kino un vienkārši satikšu draugus.
Ilze prasīja, vai LAR bija tā vērts, es domāju, ka, jā. Daudz brīnišķīgu emociju un piedzīvojums ko ilgi atcerēties. Nespēju kaut ko tādu nožēlot.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, August 1st, 2013
| |
00:10
|
|
spontānas vakariņas draugiem ir forši. Un vismaz viena lieta or droši- es PROTU gatavot :)
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, July 29th, 2013
| |
11:24
|
|
Brīvdienu pārgājiens izdevās lielisks. Neparedzēti un pirmo reizi uzberzu vairākas tulznas uz pēdām, bet tas netraucē justies labi. Tiesa šodien labprātāk turpināt pārgājienu nekā sēdētu ofisā pie datora, bet ir arī jāpastrādā. Turklāt šodien bija apmācību turpinājums. Es gan tiku jau piektdien pie grāmatas par šo tēlu un sāku lasīt un pat mēģināju kaut ko pati izdarīt. Šodien attiecīgi nelikās nekas pārsteidzošs. Izmēģinājām dažādas tehnikas, staigāšana man patika vislabāk, bet es jūtu, ka sēdēšanā man vēl jāmeklē sava poza, jo piedāvātajā nejutos gana ērti un stabili, kā arī vienai dienai izrādās, ka tik daudz no vietas uzmanību koncentrēt ir grūti, sagurstu. Laikam jau tiešām uzmanība ir muskulis. Attiecīgi nav ko forsēt ar apjomu, bet pamazām pa druskai katru dienu. Attiecīgi, man patīk, interesē, kas no tā sanāks-redzēsim.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, July 25th, 2013
| |
21:51
|
|
| Monday, July 15th, 2013
| |
15:54
|
|
Pēcatvaļinājuma diena darbā - nesaprotu kā man būt, jo jāvalkā apavi, no rīta bija jāceļās nevis jāignorē modinātājs un kāds darbā iztraucēja manu pusdielaika lasīšanu. Vispār jau nav tik traki, tikai kkā nevaru iestrādāties, visur kko paraustu, līdz galam grūti kko pabeigt šobrīd. Nekas. Lasu e-pastus, priecājos, ka šodien tikai taustiņi jāspaida(pēc vakardienas 3stundu remes rakšanas un pāris stundu melleņu lasīšanas, sāp mugura un mazliet kājas) un ēdu no laukiem atvestās krizdoles, ideāls našķis!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
15:54
|
|
Pēcatvaļinājuma diena darbā - nesaprotu kā man būt, jo jāvalkā apavi, no rīta bija jāceļās nevis jāignorē modinātājs un kāds darbā iztraucēja manu pusdielaika lasīšanu. Vispār jau nav tik traki, tikai kkā nevaru iestrādāties, visur kko paraustu, līdz galam grūti kko pabeigt šobrīd. Nekas. Lasu e-pastus un ēdu no laukiem atvestās krizdoles, ideāls našķis!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, July 2nd, 2013
| |
11:02
|
|
Sportiskās aktivitātes novērš domas no stulbām domām, galvenais turpināt sevi dzīt ārā!
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|