viss, mani ir notvērusi holandes negantā smidzekļa un vēja kombinācija, un tagad ir tikai puņķi un krecelēšana. bet tas nekas, īstā štelle ir tāda, ka es gribu mest pie malas visas savas pārējās atbildības un tikai lasīt un lasīt par identitāti un atmiņu, un continuity, un collective consciousness, par spatial & temporal dimensions, par lieux de mémoire un lieux d'histoire, un, protams, rakstīt un pētīt, un rakstīt un pētīt. tāda man dzīve ar to architecture theory thesis tagad.