Piektdiena, 21. Jan 2005, 17:05
Vijolnieks

Pāri kalniem trauc pavasara vējš,
Vējiem līdzi vijole raud žēli,
Spēlē vijolnieks, kas reiz bija jauns
Un kam krūtīs sirds bij laimes pilna.

Piedz.
Vējiem vijole raud līdz,
Saki manai meitenei, lai gaida,
Saki meitenei, ka to mīlu es
Un ka aizmirst nespēšu nekad vairs!

Bet tad nāca cits, zelta nauda līdz,
Kā gan varēju tam ceļā stāties?
Viņš bij bagātnieks, es tik vijolnieks,
Vai gan varētu tam laimi atņemt?

Piedz.

Atkal pavasars, ziedos tīts viss ārs,
Tikai vairs nav meitenītes mīļās,
Savu mīlu tā līdz sev paņēma,
Un par visu vijole raud žēli.

Piedz.

-------------------------------------------------------------
Tā braukšu tagat pie vecmammas, sēdēšu spēlēšu ģitāriņu džiedāšu, lai domā, ka esmu ķerts un skumšu par to ka aizmirst viņu nespēšu nekad vairs...

Piektdiena, 21. Jan 2005, 21:52
[info]orissa

ekh, shaadi dzejolji rada nepareizu priekshstatu par vijoles skaneejumu... tai vijolei noteikti vajadzeeja vien jaunas stiigas, vai citaadu repair...bet tas gan ir zheel, ka pat tava vecmaaminja domaa, ka tu esi kjerts... tas gan ir zheel... skumt par to ka aizmirst nespeesi? kaadeelj gan skumt par to ka tev ir atminjas... lai arii shkjiet bez vinjaam buut vieglaak, taa noteikti tikai shkjiet.... atminjas kaadu dien buus vieniigais kas mums buus... atminjas mums paliidz nepieljaut vienas un taas pashas kljuudas peec kaartas...aizmirshana nav izeja...

Pirmdiena, 24. Jan 2005, 11:57
[info]mexican

Piekrītu, taču sāpīgi ir vismaz pagaidām atcerēties...
Zinu ka pēc laba laika atcerēšos visu ar ironisku smīnu un būs patīkami atcerēties visu to labo, bet pagaidām ne...

Pirmdiena, 24. Jan 2005, 12:00
[info]mexican

Lai kam jau drīzāk vis atkarīgs, kā spēlē un ko spēlē, ka jau jebkuru instrumentu var nospēlēt žēlu dziesmiņu vai arī tādu ka sirds lec pa muti ārā aiz saviļņojuma. Vēl jau spēlētāja iekšējā pasaule, garīgais utt.

Pirmdiena, 24. Jan 2005, 21:07
[info]orissa

taisniiba taisniiba