Nu jā, man ir gŗūti to komentēt, jo es kā pilnīgi pašsaprotamu uztveru, ka pirmie gadi ir šausmīgi, garlaicīgi, nāvējoši un drausmīgi (un tāpēc man arī vairāk par vienu bērnu nebūs :D), bet ka tam vnk jātiek cauri. Tāpēc man varbūt ir grūti tā iejūtīgi pret to izturēties, jo tā dabiski, pirmā reakcija ir, a ko tad cilvēks gaidīja, ka būs fanfāras un ballītes, nevis kakas, vēmekļi un pelēkā šausminošā, garlaicīgā ikdiena :D? Bet nē nu protams, tā ar prātu jau saprotams, ka ja ir garlaicīgi, kam tad citam tad sūdzēsies, ja ne Tev. Bet žēl, ka dēļ tā Tev tagad sanāk justies slikti par sevi un sajusties kā not enough...