Ja nav kopīgas valodas, bet ir kopīgi asinsradinieki, kopīgu valodu meklēt ir abu pušu atbildība. Jo tas, cik veiksmīgi veidosies vecvecāku attiecības ar tavu bērnu ir tava atbildība un patīk tas vai nepatīk, radniecība ir uz mūžu un tevis pašas interesēs ir nenocirst šo iespēju jau saknē. Ir vecvecāki, kas nemāk zīdaiņus un tas ir o.k. mana vīramāte zīdaiņus neņēma rokās, jo no viņiem baidījās un viņai sāpēja mugura. lielu daļu no ierakstā minētajām problēmām var atrisināt ar cieņpilnu sarunu. Viņa varbūt nevis tevi ļaunprātīgi kaitina, bet nezin, ka tā konkrētā vieta ir tavējā, varbūt viņu biedē iešana kaut kur svešā valstī svešā pilsētā nezinot valodu un tv ir vienīgais kā nosist laiku. Ja tu vēlies brokastis, kādā vakarā palūdz lai viņa tās uztaisa, gan jau viņa māk ko tādu, ko tu ēd. Varbūt viņa nejūtas ērti saimniekot svešā virtuvē zem nosodošiem skatieniem. Tā gultasveļas lāpīšana ir normāls mīlestības darbs tās paaudzes cilvēkiem, kas gultasveļu nevarēja nomainīt ja apnika vai neliels defekts, varbūt viņai mamma vai vīramāte to darīja un tas ļoti palīdzēja vai tieši otrādi - tas būtu bijis ļoti novērtēts un vajadzīgs žests.
Varbūt ir vērts ar viņu kopā vairākas reizes aiziet ar mazuli uz parku un tad var kādu reizi palūgt lai viņa ar ratiņiem un tu pati nedaudz paguli vai vienkārši atpūsties. Varbūt viņa labprāt savam mazbērnam ko noadītu vai uztamborētu, bet viņai nav līdzi piederumu. Varbūt viņa labprāt izmazgātu un izgludinātu mazuļa drēbes
Grūti jau ir veselu mēnesi, bet pateicoties viņai tev ir R