Mīlēt ļaundari ir viens, jo ja mīlētu tikai labos, tad tā būtu nosacījumu mīlestība. Un kur būtu tā robeža? Bet pieņemt viņa nodarīto, uzskatot, ka viņa rīcība ir ok, pavisam kas cits. Es tā arī neesmu līdz galam sapratusi, kāpēc Ēģiptes faraonam nocietināja sirdi, lai notiktu visādas šausmas. Un vēl visas pārējās sāpes un ļaunumu pasaulē. Varbūt tiešām kļūda uzskatīt, ka pastāv tāds deus ex machina, kas visu mūsu vietā atrisina?