Es ļoti pārguru no tā, ka viss jāizdara, mājai jābūt perfektai. Tāpēc esmu palaidusi vaļā lielās rūpes par mājas smukumu un ēdienu, ja daudz citu darbu. Citādi jūtos kā tāda Marta no Bībeles, kurai nekas cits bez darba un rūpēm par māju neeksistē.


Varbūt neiespējami izdarīt visu uzreiz, tāpēc maziem solīšiem var. Vienu dienu to, otru ko citu. Galvenais jau par sevi parūpēties, izgulēties. Labi saprotu, kā tas ir pārstrādāties, dzīvot bez brīvdienām un normālas gulēšanas.
Man jau šķiet, ka bez fiziska darba viss ēteriskums tāda plivināšanās vien ir. Taču otra galējība arī ved postā.
Vārdi, vārdi, vārdi... Pai. Es ceru, ka tev ir/būs drīz brīvdienas.