Jā, tas gan. Nezināmais ir skērī. Es esmu tajā punktā, kur nezināmais ir palicis par zināmo, un tāpēc ir skērī to atkārtot. Jo tagad es zinu savus enerģijas limitus, man šķiet, un ko tas maksā no manas dzīves. Tomēr daudzejādi tas ir tā vērts. Stragls jau nebeidzas šā vai tā, galvenais iemācīties to menedžēt, un lielu daļu vispār atstāt dzīves vai dieva ziņā. Taču ir svarīgi, lai būtu kaut kāda palīdzība - ja tā praktiski runājam, vai nu no ģimenes un draugiem, vai arī, ja ir nauda, to noalgot.