/Bet mani tad interesētu, kur
ateisti rod savu garīgo spēku tumšās situācijās - ko viņi tad
domā? vai viņi lūdz? vai viņi klusē?/

Es varu atbildēt par sevi:

Ateisti nelūdz, ateisti domā. Plāno. Ko un kā izdarīt lai situāciju salabotu. Traktē tās kā konstruktoruzdevumus, mums ir šādi, vajag tā ko daram? Kādi varianti?

/Vai viņi gadījumā netīšām tomēr neaizdomājas par Dievu vai vismaz kaut kādu ārēju spēku/inteliģenci?/ Nē, es atrodu ka tas neko nedotu.


Bet okej - ticēt garīgām dimensijām un maģiskumam noteikti ir labāk nekā būt depresīvam, šis meiko sensu jā.


/ Es nezinu vai ateisti var priecāties par to pašu.. j/ Nu ateisit priecājas ja plāns izdodas, ja ir izdevies izveidot notikums tā lai teiksim kādam ir priecīgāk, novērst bēdas, izārstēt kaķi un tā