kaut kādu iniciatīvu, kad cilvēki redz, ka man ir grūti

nezinu, man šķiet, tā baigi pats no sevis nenotiek. nē, nu, piemēram, tai pašai vecmammai, ko iepriekš minēju, viņa pēc covid nevar pastaigāt, un viņai palīdz cilvēki, izrāda iniciatīvu, bet tā laikam ir tāda vecuma nespējnieku un bērnu privilēģija

vnk pieaugušie savā starpā, pārsvarā jau nē, jo pieņem, ka otrs ir var tikt pats galā, ja neprasa palīdzību (bet ja paprasa palīdzību, tad gan daudzi palīdz). ir, protams, izņēmumi, kas metīsies virsū un iniciatīvos, bet tie vairāk ir tādi "pasaules glābēja tipa cilvēki", kas citādāk nejūtas laimīgi, ja nav kādam nepieciešami/vajadzīgi un kādu nevelk laukā no purva.

esība ir neitrāla, viņai nav ētisku kategoriju labs/slikts. it is what you make of it