Ja man ir sajūta, ka sevi saprotu par, teiksim 30%, bet tam otram ir sajūta, ka viņš mani saprot par 60%, tad es to nevaru ignorēt. Šim cilvēkam ir diezgan liela vara pār mani. Viņš to var neizmantot, viņš to var pat neapzināties, bet tāda viņam ir.

Tomēr paļauties uz viņu nevaru, jo es nezinu, kādi ir šī cilvēka nolūki, kāda ir viņa vērtību sistēma. Un, pat ja viņš ir kā cēls eņģelis, paliek tas, ko minēji tu - pilnībā jau viņš mani nezina un nemaz nespēj zināt. 40% viņš par mani nezina.

Ja viņš man grib kaut ko ieteikt, viņa ieteikums balstās ne tikai tajos 60%, ko viņš par mani zina, bet arī tajos 40%, ko viņš par mani nezina. Objektīvi viņam ir gana liela iespēja kļūdīties.

Man būtu daudz vieglāk neņemt galvā cilvēku, kurš man dod padomu un kurš mani pazīst par labi ja 10%.