Luters labi raksta par to Aristoteļa četru cēloņu shēmu, kurā zinātne spēj zināt tikai lietu formālos un materiālos cēloņus, savukārt gandrīz neko par darbīgajiem jeb izraisošajim un galējiem cēloņiem - kurus savukārt zina reliģija/teoloģija. Reliģija ir tas plašais ietvars, kurā zinātnes atradumi un skaidrojumi iegūst jēgu, vērstību, piepildījumu.