Man ir tā, ka es no rīta paņemu vakardienas apenes, paskatos vai nav pleķi, paošņāju vai nesmird un tad izdomāju vai ņemt jaunas vai turpināt ar iepriekšējām. Kādā piektajā dienā pēc smaržas pazušanas es pie sevis nodomāju: "Oh, jūs nu gan man ilgi turaties!" un tad pēc kādām pāris sekundēm kā zibens no skaidrām debesīm: "Oh no, fuck, labi, ka es pa māju vien staigāju."