Riktiigi trigero un trigero un trigero tagadne. Viena puse grib mežonīgi baurot, ka atjeedzieties stulbeņi, jūs esat stulbeņi un jūsu idejas ir stulbas un psihas un ļaunas, tāpēc atjēdzieties un atkratieties un notinieties bezdievīgie lohi. Ja jūs gribat būt stulbeņi, tad dariet to kaut kādā ekstra stulbēņu komūnā, kur jūs varat distancēties un mazgāt rokas pa cēlieniem visu dienu kā grupas aktivitātes.

Otra puse mierīgi piefiksē, teju garāmejot, ka ahā, šī ir mana pasaule tagad un es tikuntā varu radīt sevi un dzīvot ar izdomu.. neesmu jau nekādā koncentrācijas nometnē, un pat tur varētu. Jo pasaule un dvēsele ir neizsmeļama un vienmēr kaut kāds vieglumiņš, kas interesants atradīsies ne no šā ne no tā.

Kā vienmēr, kad mani šaubas māc, es eju vārīt dārzeņu zupu.