Man šķiet dabiski, ka džekiem ar džekiem ir vairāk fun, jo viņi kopā dara stulbas/smieklīgas lietas (ko es bieži vien vnk nedarītu, jo man po vai citas intereses).
Mans R. arī daudz vairāk smejas, kad runā ar saviem vīrieškārtas draugiem, nekā ar mani, vini bieži viens otru izjoko, kaitina vai velk uz zoba, pret mani viņam ir vairāk tāds maigs mīļums, nekā teasing, bet, nez, man tas kkā šķiet normāli, nu tobiš, smieklīgumu/jautrumu/nejautrumu es neuztveru kā kritēriju savai vērtībai (viņa vai savas acīs). Man ir prieks, ka viņam jautri.

Vienpatība ir sūds.