Jā un nē… Lai varētu sekmīgi iesaistīties citu cilvēku dzīvēs, arī pašam tādai ir jābūt. Neviens taču neliedz rūpēties par savu skaisto tornīti un mijiedarboties ar citiem cilvēkiem. Ja sava tornīša vispār nav, tad tas nestrādā diez ko labi. Ja sēdi tikai tornītī, tad arī nebūs labi.

Bet vai vispār ir nozīme par to teoretizēt? Galvenais te esi tu un tava situācija. Man jau lielos vilcienos ir vienalga, kuru no abām galējībām tu izvēlies vai paliec pie kāda nebūt vidusceļa. Vienkārši no malas tas izskatās diezgan sāpīgi un es gribēju uzrakstīt, kā tieši. Varbūt mans redzējums ir pilnīgi kļūdains, bet tas arī mani neuztrauc, jo tu jau pati zini, kā ir pēdējo gadu laikā – vai tu jūti, ka zini savu ceļu uz laimīgāku dzīvi un soļo pa to, vai stāvi uz vietas, vai ej pretējā virzienā. Tas ir tavās rokās un es to nevaru mainīt, lai ko te arī nerakstītu.