19 September 2019 @ 07:58 am
 
Asserting myself vnk nestraadaa. Liidz ko es meegjinu aseertot, es juutu saatana klaatbuutni. Varbuut ne tik dramatiski, bet.. it kaa es jebkad buutu zinaajusi, kas prieksh manis ir labaak. Vieniigais scenaarijs, ko es speeju izdomaat savai dziivei ir vienai seedeet istabaa. Taapeec, varbuut arii labaak ir aizpluust kaut kur pasaulee under the sheltering sky. Jo kas gan cits, ja ne saatans gribees, lai es viena ar savu saraustiito, sinjaino psihi seezhu buudaa. No otras puses man dazhreiz shkjiet, ka varbuut manas dziives suutiiba ir vienkaarshi ruupeeties / atbalstit mammu, teeti un maasas, varbuut priekshniekus un koleegjus. Ka pashai gribeet kaut ko prieksh sevis ir savtiiba un atkal saatans. No treshaas puses, ja shaada aizbeegshanas savtiiba nav no Dievinja, tad kaapeec viss uz to ved, kaapeec tik viegli, kaapeec tik ritoshi, kaapeec tik ziimiigi? Tomeer arvien es pauzeeju..

Kaada starpiiba vai es esmu nelaimiiga droshiibaa uz silta kakjeentnju diivaaninja, vai nelaimiiga lost in translation? Kas ir sliktaakais kas var notikt - es pazaudeeshos nekurienee un bezceriibaa? Hello darkness my old friend, I shall be more at home, as I already live this.

Karoche es esmu tik nogurusi, no meegjinaashanas izdomaat dziives scenaarijinjus, it is always dead end ending in dead end of death and endingness. Mani paarnjem azarts un psihologjiska bauda domaajot par to, kaa es sevi atdotu pasaules veejiem, a la, es pati nevareeju izdomaat, ko ar sevi dariit, varbuut tu vareesi.
 
 
( Post a new comment )
[info]krishjaanis2 on September 20th, 2019 - 01:23 am
Ir sagūstīta patība un ir atbrīvota patība. Sātans un pašgriba ir sagūstījusi patību. Atbrīvotā patība ir otram kalpojoša patība. Bet tas nenozīmē, ka atbrīvota patība nav “paša”. Tā ir griba, tevis paša, kas vērsta uz otru un uz Dievu. Bet tā taču ir tava griba.
(Reply) (Link)