Tbh, esmu pārsteigta, ka nu jau spēju izdzert pudeli vīna bez reperkusijām. Senāk tas mani tā apdolbīja, ka lauzu izlietnes, bet tagad es knapi kļūstu saldsērīga. Un ne jau kaukāda 11% bet 14% vīna, ja.

Vēl mani pārsteidz, ka karstā joga vairs nav ahujens. Tajā vietā man pat seja īsti sarkana nepaliek, un pleci ir uzkačāti kā kaut kādai Serēnai Viljamsai. I kāju varu izstiept gaisā un uz sāniem un jebkuriem 360 grādiem, i vārnu uzriktēt, I bendy, I strong, I sweat not.

Es jūtos stipra un sprauna un resilienta. Varbūt maigais ķermenis kāds ir 20 gados mainās uz kaut kādu steel, kad tev ir 30. Man tas ne īpaši patīk, jo I would rather feel feminine than strong and resilient. Es vienkārši nejūtos adekvāti. Dažreiz es jūtos tik tough and steely, ka it is sort of uncanny, jo garīgi es jūtos kā aveņu ķīselis vai pat uzputenis.

Prāts man bija steel, kad man bija padsmit vai divdesmit, bet tagad tādas jēlas putiņas bļeģik.