Es jūtos, kā manas emocijas būtu kā tāds mazs ņerkstīgs sunītis, ko man visu laiku ir jānoglauž pie kājas, lai tas rimstas un protas. Tikmēr bezgalīgā Dieva bezgalīgās mīlestības upe bezgalīgi plūst.

Un man neko nevajag, es tikai gribu zināt kā es varētu labāk dot. Lai es varētu paiet malā un netenterēties pa kājām ar savu lietuvēna neaptēstumu un izmisumu.