ja citādi ir labi, tad es teiktu, ka screw to pazīšanu. kas tas vispār ir? īsta pazīšana nāk ar laiku un klātbūtni, nevis ir jau sākumā. pēc četriem gadiem Tu tam cilvēkam nolasīsi domas no sejas, un viņš Tavējās. pēc tam, kad vairs nebaidīsies krākt viņa klātbūtnē, dažreiz neskūtām kājām staigāt un pastāstīt to drāmu, kas Tevī ir iekšā. ja jūs tiksiet tik tālu.
sākumā visi izliekas par to, kas viņiem šķiet citiem pieņemamākā versija. gan jau viņš arī nedaudz uzspēlē sevi tādu, kāds viņam šķiet Tev patiktu.

sākumā kaukt par nepazīšanu ir biš over-thinking much

(but yay, thumbs up vispār :)! )