(jo internetā grūti nolasīt intonācijas: šis nav uzbrauciens, man patīk Tavi ieraksti, citādāk es nelasītu žurnālu, kas tik ļoti pretējs visiem maniem uzskatiem) bet es izlasīju šo ierakstu, un vienīgais, ko es spēju padomāt, ir kā var tik daudz lietas, pat visvienkāršākās, padarīt tik smagas un grūtas sev, apliet ar svinu un vilkt sev līdzi daudz smagu un bēdīgu akmeņu. priekš kam vilkt sev līdzi to vainas, sarežģītuma un nepilnības sajūtas nastu.

iespējams, iespējams, esot tajā vietā un esot tādam cilvēkam, nekas cits kā nožēlot un kaisīt pelnus sev uz galvas nav/nešķiet iespējams, bet no malas tas izskatās kā paša izvēlēta sāpju agonija