Linards Rozentāls svēto garu nosauca par Domestos.

Ik pa laikam es jūtos kā viensantīmnieks gandrīz tukša šmucspaiņa dibenā, kuru kāds tikuntā uzstājīgi žvangā, arvien izraujot mani ārā no smirdīgās aizmirstības duļķa, atgriežot mani smirdīgajā esības akūtā. Mana vārā viensantīmnieka ķermeņa sišanās pret saskretušā šmucspaiņā sienām izdod vāju, glumju bezskaņu, un saceļ mirušo dienu pujušo smārdu.