Ja salīdzina kāds Džordans Pītersons izskatījās (ieskaitot runāšanas manieri un sejas izteiksmes) senāk un tagad, tad man šķiet, ka tie ir divi dažādi cilvēki. Es pēdējā laikā domāju, ka pār viņu ir nolaidusies tumša ēna. Varbūt tā ir pasaules alga. Senāk viņam bija rožaini vaidziņi un tāds relatable human vulnerability about the way he talks and conveys knowledge. Bet tagad viņš ir bāls un pelēks un ar tumšām acīm, noguris un dusmīgs un sīvs.