Man kaut kad dikti gribētos Tev pajautāt, kā Tu tieši izproti sirdi un prātu, it īpaši tāpēc, ka, šķiet, atceros, ka Tu kaut kad teici, ka, Tavuprāt, cilvēki lielākoties asociē prātu ar "sevi pašu". Runājot par sirdi, tas, no vienas puses, liekas kaut kas tik pašsaprotams, bet, kad mēģini noformulēt, kas tieši tas ir, tad liekas, ka tik vienkārši nav. Bet es to nejautāšu tagad, jo es zinu, ka pati šim jautājumam šobrīd nevarētu pienācīgi pieslēgties.
Bet man ir pazīstams tas stāvoklis, kuru Tu aprakstīji attiecībā uz Pessoa, ka Tu viņā saskati kaut ko tādu, ka neuzdrīksties apstrīdēt, pat tad, ja saproti, ka būtu iespējams to novērtēt kā kļūdainu, pārlieku subjektīvu vai kā citādi noliedzoši. Varbūt, ka to arī (vismaz vienā variantā) nozīmē kaut ko uztvert ar sirdi, for good or bad, but, in any case, very captivating.